Neliela skaidrojošā vārdnīca vērtspapīru tirgū
Šis ir Latvijas Centrālā depozitārija publicētais materiāls - skaidrojošā vārdnīca ar visbiežāk vērtspapīru tirgū izmanotjamajiem terminiem.
Akcija - vērtspapīrs, kas apliecina īpašuma tiesības uz uzņemējsabiedrības daļu, dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības peļņas daļu - dividendi.
Akciju aprites ātrums - tirdzniecības sesijā tirgoto uzņēmuma akciju skaits dalīts ar kopējo apgrozībā izlaisto akciju skaitu šajā dienā. Statistikas pārskatā norādītais skaitlis ir akciju aprites ātrumu summa noteiktā periodā sesijās, kas pareizināta ar koeficientu, lai iegūtu akciju gada aprites ātrumu.
Akciju kontrolpakete - zināms akciju skaits, kas to īpašniekam dod iespēju pārvaldīt akciju sabiedrību. Parasti akciju kontrolpaketē nav vajadzīgs vairāk par 25 - 30 % no visu izlaisto akciju skaita, jo pārējās akcijas sadalās starp daudziem akciju īpašniekiem, kuriem sabiedrības lietu kārtošanā vairs nav izšķirošas nozīmes.
Akciju sabiedrība (tekstā arī a/s) - ir uzņēmējsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas.
Aktīvi - uzņēmuma īpašums, ko veido pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi.
Apgrozījums (biržā) - tirdzniecības sesijā tirgoto vērtspapīru apjoms (skaits*cena).
Ārpusbiržas tirgus - vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana, kas notiek ārpus fondu biržas un ko regulē Vērtspapīru tirgus komisija.
Atpakaļpirkuma darījumi - darījumi, kuros pircējs apņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
Atvasinātie vērtspapīri - finansu dokuments, kura vērtību nosaka preču vai vērtspapīru indeksu cenu izmaiņas.
Bilance - uzņēmuma īpašuma uzskaites forma, kurā raksturota uzņēmuma kapitāla veidošanās avoti (pasīvs) un šī kapitāla izvietojums (aktīvs).
Biržas biedrs - biržas akcionāri, licencētas juridiskas personas, kas ieguvuši speciālu atļauju (saskaņā ar biržas noteikumiem) piedalīties biržas tirdzniecības sesijās.
Biržas tirgus - darījumi, kas tiek veikti biržā, izmantojot biržas tirdzniecības un norēķinu procedūru. Biržas tirgū neietilpst tiešie darījumi.
Blue-chip - tās ir publiskā apgrozībā esošas tāda uzņēmuma likvīdas akcijas, kurš labi pazīstams un ar ilgu peļņas un dividenžu maksāšanas vēsturi, piemēram, IBM, General Electric, duPont akcijas. Parasti blue-chip akcijas ir dārgas un maksā salīdzinoši nelielas dividendes, bet toties ieguldīšana šajās akcijās saistīta ar zemu risku.
Brīvais saraksts - Biržas Brīvajā sarakstā var tikt iekļauti vērtspapīri, kuri atbilst šādām prasībām:
1) Vērtspapīru tirgus komisija ir atļāvusi šī vērtspapīru laidiena publisko apgrozību;
2) Biržas Brīvajā sarakstā iekļauto vērtspapīru emitentam ir jāiesniedz Biržai likumā noteiktā kārtībā apstiprināts gada pārskats līdz katra nākošā gada 1. maijam.
Vērtspapīru iekļaušana Brīvajā sarakstā notiek bez maksas. Pie tam šādu iesniegumu Biržai var rakstīt ne tikai pats uzņēmums, bet arī Biržas biedrs - banka vai brokeru sabiedrība. Ja uzņēmuma akcijas ir piedāvātas publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, tad šādu iesniegumu var iesniegt arī Latvijas Privatizācijas aģentūra.
Brokeris (Biržas brokeris) - licencēts Biržas biedra - bankas vai brokeru sabiedrības darbinieks, kas veic darījumus ar vērtspapīriem Biržas biedra vārdā.
Brokeru sabiedrība - licenzēta juridiska persona, kas veic starpniecības darījumus un sniedz konsultācijas vērtspapīru tirgū.
Centrālais depozitārijs - Centrālais depozitārijs iegrāmato, uzskaita un glabā visus publiskajā apgrozībā izlaistos un atrodošos vērtspapīrus.
Centrālais tirgus - vērtspapīru cenas noteikšana un darījumu slēgšana, koncentrējot iesniegtos pirkšanas un pārdošanas uzdevumus, lai noteiktu vienu cenu katram vērtspapīru laidienam un nodrošinātu lielāko tirgoto vērtspapīru skaitu.
Cenu indekss - cenu indekss (RICI - Rīgas Fondu biržas cenu indekss) atšķirībā no kapitalizācijas indeksiem (piemēram, Dow Jones RSE), atspoguļo indeksa grozā ietverto uzņēmumu cenu izmaiņas. Indeksa aprēķina metodika nodrošina, lai visu indeksa aprēķināšanai izmantoto akciju cenu izmaiņām būtu vienāda ietekme uz indeksu. Pie tam vairāku biržas indeksu pastāvēšana, kas parāda vērtspapīru tirgu dažādos griezumos, ļauj salīdzināt un daudz precīzāk analizēt tirgus virzību. Šāda analīzes iespējamība ļauj arī ārvalstu ieguldītājiem spriest par Latvijas vērtspapīru tirgus attīstību un izšķirties par ieguldījumu izdarīšanu.
Cenu izmaiņa - cenu izmaiņas aprēķināšanai izmanto pēdējo vidēji svērto cenu attiecīgā perioda beigās un pēdējo vidēji svērto cenu iepriekšējā perioda beigās. Cenu izmaiņu izsaka procentos.
Cenu svārstību apgabals - pieļaujamās viena vērtspapīra cenas izmaiņas vienas tirdzniecības sesijas laikā.
Dematerializēti vērtspapīri - vērtspapīri, kas nav nodrukāti papīra formā. Tie tiek uzglabāti datu bāzē, parasti elektroniskā formā. Šobrīd Latvijā apgrozībā galvenokārt ir dematerializēti vērtspapīri. Dematerializētiem vērtspapīriem salīdzinājumā ar parastiem papīra vērstpapīriem ir vairākas priekšrocības:
No emitentu viedokļa
- nav poligrāfijas izmaksu
No ieguldītāju viedokļa
- drošība - tos nav iespējams nozagt
- neapstrīdamas īpašuma tiesības
No vērtspapīru tirgus dalībnieku viedokļa
- ātra darījumu izpilde
- droša glabāšana
- nav problēmas, kas saistītas ar to fizisku pārvietošanu
Depozitārijs - vērtspapīru uzskaites struktūrvienība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus. Latvijas Centrālais depozitārijs - bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā visus LR publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīrus, kā arī nodrošina norēķinus fondu biržas tirgus darījumiem ar vērtspapīriem.
Dividendes - ienākums, kuru saņem akcijas īpašnieks. Tā ir a/s tīrās peļņas daļa, kura ik gadus tiek sadalīta starp akciju īpašniekiem un veido viņu ienākumu par ieguldīto kapitālu. Dividendes var nesaņemt gadījumos, kad akciju sabiedrība, pirmkārt, strādā ar zaudējumiem, un, otrkārt, ja visu peļņu iegulda uzņēmuma attīstībā. Izņēmums ir dividendes par priviliģētajām akcijām, kuru īpašniekiem dividendes izmaksā neatkarīgi no a/s darbības rezultātiem.
DVP (Delivery Versus Payment) - vērtspapīru piegāde pret samaksu.
Emisija - viena emitenta vērtspapīru izlaides process.
Emitents - valsts, pašvaldība, Latvijas Banka, LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā, vai ārvalstu juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā.
Emisijas prospekts - dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
Fondu birža - bezpeļņas akciju sabiedrība, kas organizē atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu.
Indekss - indekss parāda visa fondu tirgus tendences, kas, savukārt palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un izšķirties par investīciju izdarīšanu attiecīgajā vērtspapīru tirgū. Biržas indekss ir arī makroekonomisks rādītājs, kas ļauj spriest par vērtspapīru tirgus stāvokli valstī un norāda uz valsts ekonomiskās attīstības un ekonomikas stabilitātes līmeni.
Informācijas atklāšanas prasības - uzņēmumam, kura akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā vai Otrajā sarakstā, jāievēro arī vairākas informācijas atklāšanas prasības. Tādēļ pirms akciju kotēšanas uzsākšanas, katrs emitents paraksta vienošanos ar Rīgas Fondu biržu, kurā paredzēts, kāda informācija un kad jāsniedz Biržai, kura to tālāk izplata vērtspapīru tirgus dalībniekiem. Emitentam ir jāiesniedz Biržai informācija par jebkuru notikumu, kas var ietekmēt vērtspapīra cenu, līdz nākamajai tirdzniecības sesijai. Biržas Oficiālajā sarakstā iekļauto vērtspapīru emitentam ir regulāri jāiesniedz Biržai informācija par faktiem un notikumiem, kas var būtiski ietekmēt emitenta vērtspapīru cenu, visi emitenta publisko paziņojumu un publicēto dokumentu kopijas, kurās ir finansiāla vai ekonomiska rakstura informācija, kā arī nerevidēti ceturkšņa pārskati un zvērināta revidenta (auditorsabiedrības) apstiprināti darbības gada pārskati. Biržas Otrajā sarakstā iekļauto vērtspapīru emitentam ir regulāri jāiesniedz Biržai informācija par notikumiem, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu, kā arī nerevidēti ceturkšņa pārskati un zvērināta revidenta (auditorsabiedrības) apstiprināti darbības gada pārskati.
Īpatsvars kopējā apgrozījumā - vērtspapīra kopējais apgrozījums dalīts ar tirgus kopējo apgrozījumu noteiktā laika periodā un izteikts procentos.
ISIN kods - unikāls vērtspapīru laidiena numurs, ko piešķir valsts centrālais depozitārijs.
Kopējā akciju tirgus kapitalizācija (akciju tirgus kapitalizācija) - kopējā visu biržā kotēto uzņēmumu tirgus vērtību kopsumma noteiktā datumā. Katra uzņēmuma tirgus vērtību aprēķina, reizinot uzņēmuma vienas akcijas vidēji svērto cenu tirdzniecības sesijā ar kopējo uzņēmuma izlaisto akciju skaitu.
Kotēšana - vērtspapīra cenas noteikšana fondu biržā. Šī cena var būt augstāka vai zemāka par nominālvērtību.
Ķīlu zīme - vērtspapīrs, kas apliecina nekustamā īpašuma ieķīlājumu kredītiestādē un dod tā turētājam tiesības saņemt iepriekš noteiktu (fiksētu) ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes nominālvērtības. Hipotēku bankas bieži vien izsniedz aizdevumus nevis skaidrā naudā, bet ķīlu zīmēs, kuras aizņēmējs savukārt pats var realizēt vērtspapīru tirgū. Ķīlu zīme kā vērtspapīrs var būt biržas darījumu objekts.
Likviditāte - iespēja pārdot un pirkt vērtspapīrus.
Memorands - vienkāršots emisijas prospekts, ko emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskjā apgrozībā, iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai, lai saņemtu atļauju vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā.
Naudas plūsma - pārskats, kurā tiek norādīta uzņēmuma naudas kustība.
Nepārtrauktais tirgus par mainīgu cenu - tirdzniecība ar vērtspapīriem par dažādām cenām, ievērojot cenu svārstību apgabalu.
Nepārtrauktais tirgus par noteiktu cenu - tirdzniecība ar vērtspapīriem par vienu, centrālajā tirgū noteiktu cenu.
Noteikumi (noteikumi vērtspapīru iekļaušanai Biržas sarakstos) - fondu biržas prasības pret emitentu tā vērtspapīru iekļaušanai biržas vērtspapīru sarakstos.
Austrumeiropas biržās parasti ir vismaz divi šādi saraksti: galvenais un otrais. Oficiālajā sarakstā prasības ir daudz stingrākas.
Obligācija - vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt obligācijas nominālvērtību.
Oficiālais saraksts - Biržas Oficiālajā sarakstā var tikt iekļauti vērtspapīri, kuri atbilst šādām prasībām:
1) vērtspapīri ir reģistrēti Vērtspapīru tirgus komisijā;
2) vērtspapīru laidiena minimālais laidiens naudā ir ne mazāks kā 3 000 000 latu (6 000 000 ECU - ārvalstu valūtas segmenta vērtspapīriem);
3) vismaz 25% no emitenta apmaksātā pamatkapitāla un akcijas vismaz 750 000 latu nominālvērtībā ir publiskajā apgrozībā;
4) emitents pēdējā finansu gadā ir strādājis ar peļņu;
5) pēdējā gada finansu pārskats saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
6) emitentam ir jāiesniedz Biržai informācija par jebkuru notikumu, kas var ietekmēt vērtspapīra cenu, līdz nākamajai tirdzniecības sesijai;
7) Biržas Oficiālajā sarakstā iekļauto vērtspapīru emitentam ir regulāri jāiesniedz Biržai informācija par faktiem un notikumiem, kas var būtiski ietekmēt emitenta vērtspapīru tirgus cenu, visi emitenta publisko paziņojumu un publicēto dokumentu kopijas, kurās ir finansiāla vai ekonomiska rakstura informācija, kā arī nerevidēti ceturkšņa pārskati un zvērināta revidenta (auditorsabiedrības) apstiprināti darbības gada pārskati.
Vērtspapīru iekļaušana un atrašanās Oficiālajā sarakstā saistīta arī ar zināmām izmaksām. Maksa par vērtspapīru iekļaušanu Oficiālajā sarakstā ir 7 500 latu.
Ikkgadējā maksa Oficiālajā sarakstā esošajiem vērtspapīriem ir 5 000 lati.
Otrais saraksts - Biržas Otrajā sarakstā var tikt iekļauti vērtspapīri, kuri atbilst šādām prasībām:
1) vērtspapīri ir reģistrēti Vērtspapīru tirgus komisijā;
2) Biržas Otrajā sarakstā iekļauto vērtspapīru emitentam ir regulāri jāiesniedz Biržai informācija par notikumiem, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu, kā arī nerevidēti ceturkšņa pārskati un zvērināta revidenta (auditorsabiedrības) apstiprināti darbības gada pārskati.
Maksa par vērtspapīru iekļaušanu Otrajā sarakstā ir 1 500 latu. Ikgadējā maksa Otrajā sarakstā esošajiem vērtspapīriem ir 1000 latu.
Otreizējais tirgus - vērtspapīru tirdzniecība, ko veic citi vērtspapīru tirgus dalībnieki, izņemot emitentu.
Pasīvi - uzņēmuma bilances sastāvdaļa, kura raksturo pašu un piesaistītos līdzekļus.
Pēdējā vidēji svērtā cena - vērtspapīra vidēji svērtā cena pēdējā tirdzniecības sesijā, kurā vērtspapīrs ir tirgots.
Publiskā emisija - tikai valsts, pašvaldību, Latvijas Bankas vai publiskās akciju sabiedrības atvietojamu vērtspapīru izlaide publiskam piedāvājumam un apgrozībai.
Repo darījumi - vērtspapīru pārdošana ar atpakaļpirkšanu.
Sākotnējā izvietošana - emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts pirmais publiskais piedāvājums iegūt vērtspapīros nostiprinātās tiesības un šo tiesību pirmreizējā iegūšana.
Saraksti - Rīgas Fondu biržā šobrīd ir trīs vērtspapīru saraksti - Oficiālais, Otrais un Brīvais saraksts. Saraksti atšķiras ar prasībām pret uzņēmumiem, kuru akcijas tajos iekļautas.
Sesiju skaits, kurās noteikta cena - sesiju skaits, kurās ir noteikta uzņēmuma akciju cena. Cena var būt noteikta arī tad, ja centrālajā tirgū nav izpildīts neviens no iesniegtajiem uzdevumiem (pilnīgi nesabalansēts tirgus).
Slēgtā emisija - tādu akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kurus nevar piedāvāt publiskai apgrozībai, vai publiskās akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kas nav publiskā apgrozībā.
Termini -
average - vidējā svērtā cena nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām;
best bid size - labākais pieprasījums;
best ask size - labākais piedāvājums;
block (arī bl.) - tiešie darījumi;
deals (arī dls)- darījumu skaits;
high - augstākā cena;
low - zemākā cena;
last - pēdējā cena;
close - pēdējā cena iepriekšējā tirdzniecības sesijā;
price - cena;
rep. - atpakaļpirkuma darījumi;
time - darījuma veikšanas brīdis;
traded - tirgoto vērtspapīru skaits;
turnover - apgrozījums
Tiešais darījums - darījums ar biržas vērtspapīru sarakstos iekļautiem vērtspapīriem, kurš ir noslēgts, darījuma pusēm tieši vienojoties, un ir reģistrēts biržā.
Vērtspapīrs - finansu dokuments, kas apliecina emitenta saistību attiecībā pret dokumeta īpašnieku un kas var būt publiskās apgrozības objekts, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam. Šobrīd Latvijā apgrozībā ir dematerializēti vērtspapīri. Tie ir tādi vērtspapīri, kas nav nodrukāti papīra formā, tos uzskaita un uzglabā datu bāzē, parasti elektroniskā formā.
Vērtspapīru laidiens - savstarpēji atvietojamu vērtspapīru kopums (vērtspapīri ar vienādu nominālvērtību, vienādām tiesībām akcionāriem). Viens vērtspapīru laidiens var ietvert vairākas vērtspapīru emisijas.
Vidēji svērtā cena - vienas tirdzniecības sesijas laikā izpildīto darījumu apjomu summa dalīta ar šajos darījumos tirgoto vērtspapīru skaitu. Nosakot vidēji svērto cenu, netiek ņemti vērā tiešie darījumi.