Dokumentālo filmu skate veltīta Elzai Radziņai

Elza Radziņa. Foto: altius.lv

10.februārī izcilajai aktrisei Elzai Radziņai apritētu 90 gadi, ja vien 2005.gada 18.augustā viņa nebūtu aizsaukta tai Saulē. Latvijas Kinematogrāfistu savienība projekta «Latviešu filmu programma kinoteātrī Rīga» ietvaros aktrises talanta cienītājiem piedāvā dokumentālo filmu par Elzu Radziņu Stella Stellarum (režisore Laima Žurgina, 1994, 35 mm, 40 min., filmu studija Balti), kā arī saistošus dokumentālos kinomateriālus, kuros atainoti nozīmīgi Elzas Radziņas dzīves gājuma notikumi.

Elza Radziņa ir aktrise, kas dēvēta par skatuves un ekrāna Karalieni, taču pati uzskatīja, ka pareizāk būtu viņu saukt par Dullo Elzu. Viņai ir veltīti dzejas krājumi, radīta filma, viņa gleznota un apdziedāta, viņa ir Zinātņu akadēmijas goda locekle, bet Kembridžas biogrāfiskais centrs Elzu Radziņu atzinis par gada Aktrisi.

Nedalītu un patiesu skatītāju mīlestību viņa iemantoja ar izcilajām skatuves lomām - Stella Kempbela Dž.Kiltija Mīļajā melī (1962), Žorža Sanda J.Ivaškeviča Vasara Noānā (1969), Muškātne F.Molnāra Liliomā (1971), Fedra Ž.Rasīna traģēdijā (1975), Elinora Dž.Goldmena Lauvā ziemā (1979), Mēdeja Deāka Ā.Genca Mūslaiku Medeja (1989) un daudzās citās.

Karaliskas - un ne tikai izcelsmes ziņā - bija arī Elzas Radziņas kinolomas - Ģertrūde Georgija Kozinceva filmā Hamlets (1964), Asta madāma Leonīda Leimaņa Purva bridējā (1966), Ģertrūde Aleksandra Leimaņa Vella kalpu diloģijā, Māte Gunāra Pieša Pūt, vējiņi! (1973) u.c. Un protams - neaizmirstamā Ances balāde, ko Elza Radziņa dziedāja Oļģerta Dunkera filmā Klāvs - Mārtiņa dēls (1970).