Oto Pladera un Laimdota Mūrnieka izstāde Gadalaiki galerijā Antonija

L.Muurnieks. Rīgas jūrmala, 1952., k.,e., 50x35 cm.

Klasiskās Mākslas galerijā Antonija 2006. gada 12. oktobrī 17:30 atklās Oto Pladera un Laimdota Mūrnieka izstādi Gadalaiki.

Iestājoties rudenim galerijā Antonija būs skatāma divu gleznotāju - Oto Pladera (1897–1970) un Laimdota Mūrnieka (1922) izstāde Gadalaiki.

Izstādē būs apskatāmi vairāk kā 30. šo mākslinieku darbi, kuros pamatā dominēs ainavas - Latvijai tik raksturīgā gadalaiku mijā, un kuru tapšanas laiks kopumā aptver teju vai pus gadsimta lielu laika periodu. Par Oto Pladeru U. Skulme teicis «Sižeta labā īpašība ir tā, ka viņš Rodēna vārdiem runājot, neļauj izklaidēties, viņš koncentrē uzmanību» un to var attiecināt arī uz nu jau par vecmeistaru kļuvušā Laimdota Mūrnieka gleznām.

Oto Pladers – impresionistiskā reālisma pārstāvis un pustoņu meistars latviešu mākslā. Studējis LMA pie J.R.Tillberga un V.Purvīša (1926-1929), taču studijas nebeidza, jo savulaik parakstījis iesniegumu Saeimai, kurā tika prasīta akadēmijas dzīves pārorganizācija un viņš bija spiests studijas pārtraukt.

Pladera daiļradi raksturo korekts zīmējums, plašs otas triepiens un labi uzbūvēta kompozīcija. Spēcīgi jūtama Purvīša skola. Svarīga vieta O.Pladera daiļradē ir gaismas un atmosfēras, kā arī krāsas mijiedarbes studijām. Daudz gleznojis Vidzemes, Zemgales un Kurzemes skaistākās vietas, upes līčus un ar šiem darbiem iemantojis lielu popularitāti. Tie ir gleznoti a la prima manierē, kuru viņš izkopis pēc KF apmaksāta ceļojuma uz Parīzi un Briseli (izstādē darbs Parīzes ainava), kur studējis impresionistu glezniecības manieri. Šo periodu, kā arī laiku no 1950. līdz 1954. gadiem mākslinieks uzskata par veiksmīgākajiem savā gleznotāja mūžā.

Savulaik presē daudz pieminēta glezna Vīžu pinējs un K. Ulmanis uzrunā tautu (kopā ar V. Lindi). Šie darbi apliecina viņa figurālista un portretista dotības, kaut arī lielāko daiļrades daļu aizņem ainavas, kurās ir spožas, saulainas dienas iespaids. Mākslinieks gleznojis arī klusās dabas.

Viņš bijis arī ļoti labs pedagogs, kas izaudzinājis ne vienu vien mākslinieku paaudzi (JRRMV), starp viņiem R. Valneri, U. Zemzari, H. Klēbahu. Gleznotājs mācījis saviem skolniekiem darbu būvēt lielās masās un prata aizraut savus audzēkņus, praktiski parādot kādu glezniecības paņēmienu.

Neatkarīgo mākslinieku biedrības biedrs (1923–1940), izstādēs piedalījies no 1923. gada. Personālizstādes Rīgā 1930., 1932. (kopā ar V. Lindi), 1967.

Laimdots Mūrnieks

«Esmu uzticīgs savām tēmām – sieviešu portretiem un Latvijas dabai, ainavām, kurās dominē kailu koku silueti un baltas saules motīvs. Galvenais man ir koki un saule. Patiesībā gleznu nekad nevar pabeigt, lai tā būtu pati pilnība.»

Beidzis LVMA, glezniecības nodaļu (1953., diplomdarbs Spārnotais palīgs, vadītājs V. Kozins).

Stājglezniecībā viņš ir radījis savu savdabīgo stilu, kuru kāds nosaucis par gotizējošu teiksmainību. Šim stilam viņš paliek uzticīgs visu dzīvi. Darbos tiek veiksmīgi izmantota krāsa, forma un faktūra jaunas gleznieciskās realitātes radīšanai. Vienlīdz labi viņš parāda ainavu un iejūtīgus figūru gleznojumus.

Mākslinieks mīl arī pilsētu, tās ritmus, ko veido ēkas, ielas un silueti. Izstādē būs apskatāmas arī studijas, kuras tapušas 1950. tajos gados, tās vēl nevarētu pieskaitīt pie tā saucamās mūrnieka ainavas, kurās liela nozīme ir dekorativitātei un romantismam. Studijas ir veikli un virtuozi uzgleznotas (pludmales skati nedaudz asociējas ar J. Pauļuka glezniecību).

Izstādēs piedalās kopš 1953. gada. personālizstādes - Rīgā (1960., 1964., 1972. (kopā ar I. un G. Kroļļiem, Liepājā – 1964., Viļņā – 1968., Maskavā – 1968, Rostokā – 1974, Tokijā, Japāna – 1978. (kopā ar M. Šagālu), 2005. – galerijā Bonhans.S. Darbojies arī ļoti aktīvi Mākslinieku Savienības darbībā un sabiedriskajā dzīvē, ieguvis vairākus apbalvojumus Padomju laikā.

Izstāde būs apskatāma līdz 13. novembrim.

Vairāk informācijas Klasiskās mākslas galerijas Antonija mājaslapā.