Galerijā Antonija apskatāmas Lidijas Auzas gleznas

No 23. augusta galerijā Antonija apskatāma Lidijas Auzas gleznu izstāde. Māksliniece nav nodevusi savus glezniecības ideālus un skatoties šodienas acīm, pārsteidz ar saviem spēcīgi individuālajiem darbiem un izteikti spēcīgajiem gleznojumiem, kuru nozīmība vēl tikai aktualizējas. Darbi tapuši laika posmā no 1914. 24. 02. (Vitebska) līdz 1989. 13. 12. (Rīga).

Gleznotāja ir spilgta personība latviešu glezniecībā, kuras daiļrade tā līdz galam nav izvērtēta. Sākumposmā gleznojusi galvenokārt figurālus darbus, pievērsdamās baleta tēmai, arī beidzot Latvijas Mākslas Akadēmiju viņas diplomdarbs ir Baleta mēģinājums (1949., vadītājs J. Liepiņš). Viņa skola ir jūtama spēcīgi uzbūvētajās kompozīcijās, kolorītajā smalkumā, kas atsedz mākslinieces smalko pasauli, bet iekšēji emocionāli piesātināto. Liela nozīme darbos kustībai, žestam. Šajā laikā tiek gleznoti arī psiholoģiska rakstura portreti V. Vilciņa, H. Ritenbergs, izstādē būs apskatāms M. Šneideres portrets. Košā krāsainība, krāsas sabiezinājumi viņas darbiem piešķir pastiprinātu emocionalitāti un dzīvīgumu.

Kā daudzi gleznotāji, kas cenšas savos darbos vienmēr atklāt ko jaunu, arī L. Auza 60–tajos gados pievēršas vairāk dekoratīvi abstraktajai tēmai, viņas gleznotajās ainavās ir maza nozīme sižetam, bet pastiprināta nozīme ekspresijai, veiksmīgi risinātam ritmam, un noskaņai. Latviešu stājglezniecībā viņa kā viena no pirmajām sākusi izmantot ne tikai krāsu, bet arī dažādus palīgmateriālus – metāla skaidas, koka un papīra uzlīmes, stikla lauskas. Tā stājoties pirmo reizi Mākslinieku Savienībā viņa noraidīta par formālismu, tas gan netraucē turpmākajos gados viņai strādāt nopietni pie saviem meklējumiem mākslā. Izstādē būs apskatāma glezna ar nosaukumu Tautas brīvais gars, kas gleznota 1969. gadā un priekš valdošās ideoloģijas bija liela uzdrošināšanās.

Iepriekšējais meklējumu periods noved pie 80–to gadu glezniecības, kas kļuvusi atturīgāka. Izzudis rotaļīgums, viss balstīts uz kontrasta principu un viņas darbi ieguvuši jau noteiktas zīmes vai simbola jēgu. Latviešu mākslas pasaulē viņu var ierindot kā vienu no spēcīgākajām gleznotājām, gleznieciskā domāšana ir radniecīga Rūdolfam Pinnim un Leonīdam Āriņam.

Izstādēs piedalījusies no 1949. gada, personālizstādes Rīgā (1966., 1971., 1975., 1986.). Jelgavā (1966.), Talsos (1966., 1975., 1986.) Mākslinieku Savienības biedre no 1956. gada. Darbojusies arī monumentāli dekoratīvajā glezniecībā – cikli Kurzeme (1973. – 1976.), Deviņu pakalnu pilsēta (1976. – 78.), Satikšanās (1979. – 80.) Talsu raj. izpildkomitejas ēkai, trīs lielformāta vitrāžas meti Liepājas zvejnieku kolhoza Boļševiks atpūtas namā Bārtā (1980. – 1982.). Talsu pilsētas goda pilsone (1983.).

Klasiskās Mākslas galerija Antonija atrodas Antonijas ielā 22, Rīga, LV–1010. Tāl. 7338927, mob. tāl. 9210081. E–pasts: [e-pasts]. www.antonia.lv P.-Pt.11.00 – 19.00, S. 11.00 – 17.00