Jāzepa Grosvalda 115 gadu jubilejas pasākumi Rīgas galerijā
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) ir viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā. Viņa daiļrade, konsolidējot klasiskās mākslas tradīcijas, moderno izteiksmi un nacionālās iezīmes, radīja apvērsumu, ietekmējot tālākos latviešu mākslas attīstības procesus. Baudījis labu izglītību un iespēju klātienē iepazīties ar Rietumeiropas mākslas labākajiem paraugiem un modernisma tendencēm, Jāzeps Grosvalds pulcēja ap sevi talantīgus jaunos māksliniekus, tādejādi kļūstot par katalizatoru virknei jaunu notikumu Rīgas mākslas dzīvē. Viņam bija ārkārtīgi nozīmīga loma Rīgas mākslinieku grupas izveidē, līdz ar to arī modernisma ideju izplatībā Latvijā.
Mākslinieka paša dzīve līdzinās piedzīvojumu romānam ar visas plašās pasaules gribētu un piespiedu apceļošanu, kara un citu pasaules postu piedzīvošanu Latvijā, Krievijā, kā arī Austrumu karadarbības pieredze Persijā angļu leģiona sastāvā.
Jāzeps Grosvalds dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā. Viņš jau bērnībā saņēma labu un vispusīgu izglītību, aizrautīgi zīmēja un gleznoja, interesējās par mūziku un literatūru.
Pēc ģimnāzijas beigšanas 1909. gadā J.Grosvalds devās mācīties glezniecību uz Minheni, kur Universitātē tolaik jau studēja viņa vecākais brālis Oļģerds. Minhenē Jāzeps mācījās ungāru mākslinieka Š. Hollošija darbnīcā, bet 1910. gadā devās tālāk uz Parīzi, kur ar pārtraukumiem uzturējās līdz Pirmā Pasaules kara sākumam. Šajā laikā viņš apceļoja arī citus Rietumeiropas mākslas centrus, kā arī gadu pavadīja obligātajā karadienestā ulānu pulkā Volkovišķos (Lietuvā). Parīzē Jāzeps Grosvalds mācījās pie E. Angladas, Š. Gerēna un K. van Dongena, daudz iespaidu gūstot arī ārpus šīm darbnīcām, īpaši no vecmeistaru darbiem muzejos.
1914. gadā līdz ar Jāzepa Grosvalda atgriešanos no mākslas studijām Minhenē un Parīzē, Aspazijas bulvārī 20 (toreiz – Teātra bulvāris 2), mākslinieka II stāva dzīvoklī, sāka pulcēties domu biedru grupa. Ar dzejnieka Kārļa Krūzes tāda paša nosaukuma lugas inscenējumu 1915. gadā šeit dzima ideja par pulciņa „Zaļā puķe” izveidošanu, pāris gadus vēlāk tam kļūstot par Ekspresionistu grupu, bet 1920. gadā no tās izveidojās leģendārā Rīgas mākslinieku grupa, kuras nozīme latviešu nacionālās mākslas attīstībā ir nepārvērtējama.
Sākoties karadarbībai Latvijā, 1915. gada II pusē Jāzeps Grosvalds darbojās bēgļu palīdzības komitejā Petrogradā. Šeit tapa daudzie bēgļu portretu zīmējumi. 1916. gada pavasarī Jāzeps Grosvalds tika iesaukts armijā un bija latviešu strēlnieku 6. Tukuma pulka izlūku nodaļas praporščiks. 1917. gada februāra revolūciju viņš sagaidīja jau Petrogradā. Pēc Krievijas armijas izjukšanas un Latvijas okupācijas Jāzeps Grosvalds 1918. gada janvārī pieteicās britu armijas ekspedīcijas korpusā, kurš cauri Persijai devās uz Kaukāzu. Pēc neveiksmīga kritiena no zirga viņš 1919. gada jūnijā tika pārvests uz Londonu ārstēties. Šai pašā gadā viņš uzsāka darbu jaunās Latvijas valsts diplomātiskajā dienestā Parīzē.
1920. gada janvārī Jāzeps Grosvalds saslimst ar tā saukto spāniešu gripu, kura tolaik plosās Parīzē. Viņš mirst 1. februārī, pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos.
Apstāklis, ka šogad aprit 115 gadi kopš Jāzepa Grosvalda dzimšanas, ir ļoti nozīmīgs iemesls parādīt izcilā mākslinieka darbu izstādi RĪGAS GALERIJĀ – autentiskajā mākslinieka un viņa ģimenes vidē. Ēka, kur šobrīd atrodas galerija, ir Jāzepa Grosvalda tēva – ievērojama sabiedriskā un politiskā darbinieka Frīdriha Grosvalda (1850–1924) un viņa ģimenes bijušais namīpašums un Grosvaldu ģimenes dzīvesvieta. Turklāt Grosvaldu namam bija nozīmīga loma sava laika mākslinieciskā gara un radošu domu apmaiņā, tas pulcēja izcilus kultūras, mākslas, mūzikas un literatūras darbiniekus kā Annu Brigaderi, Rūdolfu Blaumani, Jāzepu Vītolu, Malvīni Vīgneri-Grīnbergu, Jāni Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Kārli Brencēnu, Rihardu Zariņu, Jūliju Madernieku u. c. Grosvaldu namā valdošā augstas kultūras gaisotne neapšaubāmi ietekmēja arī viņu bērnus.
20. gs. 20. – 30. gados ēkas 2. stāvā atradās Grosvaldu ģimenes dzīvoklis, bet 1. stāvā – Jāzepa Grosvalda māsas - tautas daiļamata pētnieces un popularizētājas Mērijas Grīnbergas (1881–1973) tautas tērpu un tautas mākslas salons. Arī pēc II pasaules kara Aspazijas bulvārī 20 darbojās mākslas fonda salons un 1992. gada februārī, pārmantojot Rīgas grupas vārdu un tās ideoloģisko vēstījumu, tika dibināta RĪGAS GALERIJA.
Saistībā ar mākslinieka jubileju, kā arī novērtējot vietas tradicionālās mākslinieciskās saknes un lielo nozīmi šodienas kultūras dzīvē, 27. aprīlī plkst. 17 pie ēkas Rīgā, Aspazijas bulvārī 20, tiks atklāta piemiņas plāksne - veltīta advokātam, Rīgas Latviešu Biedrības priekšsēdētājam (1885 – 1919), Rīgas Domes valdes loceklim, Latvijas sūtnim Skandināvijas valstīs Frīdriham Grosvaldam (1850 – 1924), viņa bērniem - izcilam latviešu gleznotājam, mākslinieku kopas “Zaļā puķe” dibinātājam, karavīram un diplomātam Jāzepam Grosvaldam (1891 – 1920); diplomātam, Latvijas sūtnim Eiropas valstīs, Latvijas Tautas Padomes loceklim, Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim un lielvirsniekam Oļģertam Grosvaldam (1884 – 1962) un tautas daiļamatniecības popularizētājai Mērijai Grīnbergai.
Šī notikuma atklāšanā ar runu piedalīsies LR Kultūras ministre Helēna Demakova.
Izstādes atklāšanā 27. aprīlī tiks prezentēta profesora, habilitētā mākslas doktora Eduarda Kļaviņa grāmata „Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla” – desmit gadus ilga darba rezultāts, nenovērtējams pētījums par mākslinieka dzīvi un daiļradi, par viņa nozīmi latviešu nacionālās modernisma skolas veidošanās procesā. Grāmata tapusi apsekojot Latvijas un ārzemju muzeju un privatās kolekcijas, kurās sastopami Grosvaldi darbi.
Grāmatas izdevējs – apgāds „Neputns”, redaktore Laima Slava, mākslinieks Juris Petraškevičs. Izdevuma apjoms – 360 lpp., iekļauti vairāk kā 300 attēli.
No 2006. gada 27. aprīļa līdz 20. maijam Rīgas Galerijas pirmajā un otrajā stāvā būs aplūkojama Jāzepa Grosvalda darbu izstāde „Jāzeps Grosvalds. Dzīvē un karā”, kurā pavisam tiks eksponēti 49 mākslinieka darbi.
Kā liecina izstādes nosaukums, ekspozīcijā būs iekļauti gan darbi, kuros mākslinieks atainojis savus iespaidus no strēlnieku un britu armijas leģiona dzīves, gan izcilās, izglītībā, kultūrā un Latvijas valsts tapšanā nozīmīgu ieguldījumu devušās Grosvaldu ģimenes portreti – māsas portrets, virkne pašportretu, mākslinieka studiju darbi, leģendārā Grosvaldu dzīvokļā interjera atainojumi.
Izstādē būs eksponētas gleznas, akvareļi un tušas zīmējumi gan no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas („Rīga. Teātra bulvāris” 1913., “Sieviete ar vēdekli” 1914., “Mērijas Grosvaldes portrets” 1910., “Ziemassvētku kauja” 1916. / 1917. u.c.), 1910. gadā gelznots “Pašportrets” un “Mācītāja Jāņa Grīnberga portrets” no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas, kā arī darbi no privātkolekcijām. To vidū – Jāzepa Grosvalda 12 mākslas darbi no privātkolekcijas Zviedrijā, kas agrāk nekur citur Latvijā nav bijuši eksponēti.
Īsā, bet spožā mūža laikā, Jāzeps Grosvalds radījis virkni spilgtu mākslas darbu, aizsākot strēlnieku un bēgļu tēmu latviešu glezniecībā un liekot pamatus monumentālās glezniecības tradīcijām Latvijā. Bēgļu tēmai veltītā glezna „Bēgļi. Vecais bēglis” no Latviešu Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgās kolekcijas kļuvusi par latviešu mākslas ikonu.
Jāzeps Grosvalds pārstāvējis valsti nozīmīgās izstādēs Vācijā, Lielbritānijā un citur Eiropā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā, Stokholmas Nacionālajā muzejā un ap 200 darbu Vermlandes muzejā Zviedrijā, to vidū arī Persijas cikla šedevri.
Izstādes kuratore: Inese Riņķe.
Rīgas galerijas darba laiks: katru dienu, izņemot svētdienas no pl. 12 līdz 19.
Aspazijas bulvāris 20, Rīga
http://www.rigasgalerija.com
Teksts atjaunots no Wayback Machine kopijas.