Pētījums: pasaule slīkst radītās informācijas okeānā

Augošā interneta, datoru un mobilo telefonu izmantošana milzīgos apjomos vairo informāciju, kuru cilvēki rada un izmanto. ASV pētnieki aplēsuši, ka katru gadu uz vienu planētas iedzīvotāju tiek radīti 800 megabaiti informācijas.

Pētījums parādīja, ka uz papīra, filmās, magnētiskajos un optiskajos diskos saglabātā informācija kopš 1999.gada ir dubultojusies.

Joprojām populārs informācijas uzglabāšanas līdzeklis ir papīrs. Grāmatās, žurnālos un citos dokumentos saglabātās informācijas apjoms trīs gadu laikā pieaudzis par 43%. Kalifornijas universitātes Bērklijā pētnieki veica pētījumu, cik daudz informācijas tika radīts un kur tā tika saglabāta trijos gados, ņemot vērā datus no 1999.gada. Jaunākais pētījums parāda, ka katru gadu kopš tā laika radītās informācijas apjoms pieaug par 30%. Taču šis skaitlis rada nepatiesu priekšstatu par milzīgajiem informācijas kalniem.

Pētījuma autori profesors Pīters Laimens un kolēģi konstatēja, ka tikai 2002.gadā vien tika radīti pieci eksabaiti (viens eksabaits ir miljards gigabaitu) jaunas informācijas drukātajās, filmu, magnētiskajās un optiskajās uzglabāšanas sistēmās. Salīdzinājumam, ASV Kongresa bibliotēkas drukāto darbu kolekcija, kurā ietilpst 19 miljoni grāmatu un 56 miljoni manuskriptu, ir līdzvērtīga apmēram informācijas 10 terabaitiem.

Pieciem eksabaitiem līdzvērtīgi būtu 500 000 Kongresa bibliotēku.

Taču pat šis skaitlis ir nieks salīdzinājumā ar gigantisko informācijas daudzumu, kas plūst elektroniskajos kanālos - telefonos, radio, televīzijā un internetā. Apkopojumā secināts, ka 2002.gadā šajos kanālos izplūda 18 eksabaiti jaunas informācijas. Lielākā daļa, 98%, bija personas telefona zvans citai personai.

Pētījumā arī atklāts, ka lielākā daļa radio un televīziju pārraidītās informācijas nav jauna, bet gan atkārtojums.

No 320 miljoniem radio pārraižu stundu tikai 70 miljoni stundu ir oriģinālās pārraides. Televīzijā tikai 31 miljons stundu no pārraidītā 123 miljonu stundu apjoma bija jauna informācija.

Pēc Laimena teiktā, viņš bijis pārsteigts, ka papīrs joprojām ir populārs uzglabāšanas līdzeklis, taču to izskaidroja ar to, ka liela daļa datoros radītās informācijas tiek izdrukāta uz papīra.

Viena joma, kas pakāpeniski zaudē digitālajiem medijiem, ir filmas. Līmans sacīja, ka pieaugošā digitālo kameru popularitāte cilvēkus novērš no vecākā formāta. Kopš iepriekš veikta šāda pētījuma līdz šim uz filmām uzņemto attēlu apjoms samazinājies par 9%. Pētījums arī parādīja, ka pieaudzis amerikānis mēnesī pavada vidēji 16,17 stundas pie telefona, 90 stundas pie radio un 131 stundu skatās televīziju. 53% ASV iedzīvotāju, kas lieto internetu, mēnesī internetā pavada vairāk nekā 25 stundas mājās un 74 stundas darbā.

Kā norāda pētnieki, tas nozīmē, ka cilvēki informācijas medijiem izmanto 46% sava laika.