Gleznotāja Ieva Iltnere atklās personālizstādi «Laimīgā bērnība»
No 7. decembra «Rīgas galerijas» pirmajā stāvā būs apskatāma gleznotājas Ievas Iltneres personālizstāde «Laimīgā bērnība». Izstādē tiks eksponētas sešas Ievas Iltneres gleznas, kas tapušas pēdējā gada laikā. Māksliniece izmantojusi savus bērnu dienu zīmējumus, to atsevišķus fragmentus pārnesot uz gleznu virsmām.
Mākslinieci aizrāvis ne tikai zīmējumu vizuālais risinājums, bet arī tajos iekļautās noskaņas un emocijas. Kā atzīst autore, zīmējumos jaušama idille - «mājās vienmēr iedegta lampa, uz galda nolikts baltmaizes batons un ķieģelītis, apkārt tētis, mamma un māsas, vienmēr spīd saule un šur tur lēkā priecīgi zvēriņi - vāveres, zaķi».
Iltneres glezniecību raksturo spēja gan vizuāli, gan emocionāli ietvert darbos mūsdienās aktuālās problēmas. Arī šajā izstādē autore pievērsusies bērnības zīmējumiem, akcentējot pārmaiņas, kuras ieviesis laiks. Darbs «Ņūkleārais modelis» radīts, ietekmējoties no antropologa Roberta Ķīļa pētījumiem, kuros minēts cilvēku attiecību iepriekšējais - ņūkleārais - modelis un jaunais modelis - seriālā poligāmija. Pretstatā ņūkleāra modelim tā paredz, ka nākotnē ģimeni uz laiku veidos dažādi partneri, audzinot savus un savu partneru bērnus. Atšķirībā no seriālās poligāmijas Iltneres bērnības dienu zīmējumos kopā redzama visa ģimene - kā Senās Ēģiptes mākslas darbos tētis un mamma vienmēr uzzīmēti lielāki, bet māsas - mazākas.
Lai radītu sajūtu, ka pagājis laiks, autore gleznas veidojusi kā nodzeltējuša papīra strēmeles, kam dažkārt noplēsti stūri, vai imitējusi vecu tapešu fragmentus, uz kā bērnībā veidoti zīmējumi. Arī darbu nosaukumi izvēlēti poētiski un asociatīvi, norādot uz zīmējumu emocionālo vēstījumu, kas svarīgs ir bijis bērnībā, nozīmi nezaudējot arī mūsdienās.
Ieva Iltnere ir viena no nozīmīgākajām latviešu laikmetīgās glezniecības figūrām. Viņas darbi tikuši eksponēti gan grupu izstādēs, gan personālizstādēs. Iltneres gleznas iekļautas Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija), Ludviga muzeja (Āhene, Vācija), «Jane Voorhees Zimmerli» Mākslas muzeja (ASV) un citu muzeju kolekcijās.
Teksts atjaunots no Wayback Machine kopijas.