Uzsākot foto mantojuma apzināšanas projektu, atrastas unikālas vērtības
Uzsākot Latvijas vēsturiskā fotomantojuma apzināšanas un saglabāšanas projektu, jau ir atklātas unikālas kolekcijas: vairāki tūkstoši foto plašu, kuru vidū, iespējams, atrodas arī dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka savulaik fotografētie darbi, kā arī fotogrāfijas no vairāku ģimeņu arhīviem, piemēram, gaišreģa Eižena Finka ģimenes fotogrāfijas.
Fotomantojuma apzināšanas un saglabāšanas projektu īsteno nekustamo īpašumu kompānija «Latio» sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Fotogrāfijas muzeju. Tas ilgs līdz pat rudenim un noslēgsies ar fotoizstādi Melngalvju namā un tradicionālā «Latio» ikgadējā kalendāra izdošanu. Projekts tika uzsākts, lai glābtu pēdējo divu gadsimtu laikā Latvijā radītos fotomateriālus, kuri nenovērtēti iet bojā.
Uzsākot projektu, unikāla foto plašu kolekcija tika atrasta Valkas rajona Strenčos – ēkā, kurā no 1915. līdz 1919. gadam dzīvoja un strādāja dzejnieks Jānis Ziemeļnieks. Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs Vilnis Auziņš atzīst, ka tā ir pēdējos desmit gados lielākā atklātā seno fotoplašu krātuve. Kaut gan precīza to saskaitīšana vēl nav veikta, tiek lēsts, ka kolekcijā varētu būt apmēram 3000 foto plates. Ļoti iespējams, ka atrasto fotoplašu vidū atrodas Ziemeļnieka (īstajā vārdā Jānis Krauklis) savulaik fotografētie darbi. Tiesa, ēkā, kurā gadsimta sākumā atradās arī foto salons, ir dzīvojuši vēl arī divi citi fotogrāfi – Dāvis Spunde un dzejnieka brālis Konrāds Krauklis. Atrastā kolekcija ir nodota Latvijas Fotogrāfijas muzejam.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs Vilnis Auziņš stāsta: «Es esmu pārsteigts par to, cik foto plašu kolekcija labi saglabājusies. Tomēr to izpētei – lai noskaidrotu, kurš fotogrāfs foto plates ir radījis un kas tajās varētu būt redzams, – būs nepieciešami vairāki gadi. Tagad droši var teikt, ka kolekcija ir lielākais atradums pēdējos desmit gados. Bet pēc rūpīgas saskaitīšanas var atklāties, ka tas ir pat pēdējo divdesmit gadu lielākais atklājums un pārspēj līdz šim atrastās vērtības.»
Fotomantojuma apzināšanas un saglabāšanas projekta iniciators, «Latio» direktors Edgars Šīns uzskata: «Tāpat kā Austrālijā nupat visiem par pārsteigumu tika atrasti līdz šim nezināmi leģendārās grupas «The Beatles» ieraksti un piemiņas lietas, arī Latvijā pastāv iespēja, apzinot foto mantojumu, atrast unikālas foto materiālu kolekcijas. Tāpēc arī cilvēki tiek aicināti senos foto materiālus, kuri visbiežāk mētājas māju bēniņos vai šķūnīšos nevest uz izgāztuvēm, bet nodot Fotogrāfijas muzejam, lai kultūras mantojumu varētu saglabāt nākamajām paaudzēm.»
Vēl projekta pirmā mēneša ietvaros Latvijas Fotogrāfijas muzejam oficiāli ir nodotas sešas kolekcijas: foto plates, melnbaltās foto filmiņas ar negatīviem, kā arī 20. gadsimta sākuma ģimenes arhīvu fotogrāfijas, piemēram, gaišreģa Eižena Finka ģimenes arhīva fotogrāfijas. Atnestie foto materiāli pašlaik tiek pētīti, bet pilnīgai to izpētei tāpat varētu būt nepieciešami pat vairāki gadi.
«Pašreizējie pienesumi papildinās muzeja fotoplašu krājumus ar mazām, netipiskām stereoplatēm, kādu līdz šim muzeja īpašumā nebija, ar fotogrāfijām, kurās redzami līdz šim nezināmi studiju foni, interesantas aizgājušo laiku modes dāmu frizūras un citas laikmeta dzīves stilu apliecinošas detaļas,» stāsta Fotogrāfijas muzeja vadītājs.
«Iespējams, pēc tam, kad speciālisti būs rūpīgi izpētījuši atnestos fotomateriālus, atklāsies vēl citi gan foto vēsturniekiem, gan kultūras zinātniekiem interesanti un noderīgi aspekti,» uzskata Edgars Šīns.
Daudzas atrastās foto plates un fotogrāfijas tiks izmantotas kādā no nākamo gadu tradicionālajiem «Latio» foto mākslas kalendāriem. Šogad kalendārā tiks iekļauti foto klasiķu darbi, kuri septembrī būs aplūkojami arī izstādē Melngalvju namā. «Latio» foto mākslas kalendārs ir nekomerciāls produkts, kas tiek dāvināts sabiedrībā cienījamiem un mākslas vērtības pārzinošiem cilvēkiem.
Kalendāra radīšanai ir izveidota ekspertu komisija, kas izvēlas kalendāra tēmai atbilstošākos un interesantākos fotomākslinieku darbus. Ekspertu vidū ir kultūras ministre un mākslas kritiķe Helēna Demakova, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturnieks Pēteris Korsaks, mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis, Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, kinokritiķis Bruno Aščuks.
Latvijas iedzīvotāji joprojām tiek aicināti informēt Latvijas Fotogrāfijas muzeju par veco foto materiālu, t.i. 19., 20. gadsimta fotogrāfiju, foto plašu u.c. esamību visā Latvijā, ziņojot par atradumu Latvijas Fotogrāfijas muzejam pa tālruni 7221922 vai e-pastu [e-pasts].