Latvijas «Gada kukainis 2004» – zilspāres

Latvijas Entomoloģijas biedrība jau kopš 1999. gada rīko akciju «Gada kukainis». Akcijas mērķis ir pastāstīt, parādīt, mudināt paskatīties apkārt, ieraudzīt un labāk izprast kukaiņus. Dažkārt arī profesionālie kukaiņu pētnieki gūst noderīgu informāciju par retajām vai mazpazīstamajām sugām.

Pirmais «Gada kukainis» bija divpunktu mārīte. Tas bija akcijas sākums – izmēģinājums –, kurā piedalījās tikai profesionālie entomologi. Savukārt 2000. gadā par gada kukaini tika nominēta degunradžvabole, uz kuru atsaucās 125 cilvēki no 75 vietām. Par 2001. gada kukaini – parkšķi – informācija tika izplatīta vēl plašāk (ar dažādu Latvijas laikrakstu, interneta, e-pasta u.c. starpniecību), tomēr saņemti tikai 18 ziņojumi par parkšķa atrašanu no 19 vietām. Tāpat 18 ziņojumi no dažādām vietām tika saņemti arī par 2002. gada kukaini – mājas circeni. 2003. gadā pirmoreiz «Gada kukaiņa» godā tika vesela grupa (18 sugas) kukaiņu – sfingi. Par šiem tauriņiem informācija vairāk tika dota nekā vākta. Tikšanās naktī ar sfingu ir piedzīvojums, tādēļ tika rīkotas sfingu naktis – naktis, kurās interesanti varēja apskatīt kādi tad izskatās noslēpumaini tauriņi.

Spāres šogad tika izvēlētas, jo par spārēm cilvēki ļoti maz ko zina, daudzi tās jauc ar tauriņiem. Šogad tiek plānotas vairākas aktivitātes, kas būtu saistītas ar «Gada kukaiņa» – zilspāres – pupularizēšanu. Viena no aktivitātēm ir konkurss «Par labāko zilspāres attēlu». Atšķirībā no citiem konkursiem, šim konkursam īpašu noteikumu nav. Zilspāres var zīmēt, fotografēt vai veidot, galvenais, lai radošajā darbā būtu attēlota zilspāre. Darbi tiks gaidīti līdz 30. septembrim un labākie tiks apbalvoti.

Paralēli norisinās arī «Spāres vārda vākšana» un «Spāru skaitīšana». Latvijā ir daudz vietu, priekšmetu nosaukumu, parunu, tautasdziesmu, kuros būtu minēts spāres vārds. Bet cik to ir? Kur? Kādi? To iespējams noskaidrot kopīgiem spēkiem kopā ar zinātniekiem un tāpēc šajās aktivitātēs it īpaši ir aicināti piedalīties skolēni.

Spāres ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi (Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir 2 - 8 cm garš). Spāres galvenokārt uzturas ūdeņu tuvumā, jo to dzīvesveids ir cieši saistīts ar ūdeni – spāru kāpuri dzīvo ūdenī. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres ir aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās, kad tās barojas ar dažādiem kukaiņiem – odiem, mušām, tauriņiem. Spāru kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem, nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt spāru kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres ķer putni, piemēram, piekūni, cielavas un mājas strazdi. Pasaulē zināmas ~5000 spāru sugas, bet Latvijā konstatētas 57 sugas.

Zilspāru nosaukums cēlies no tā, ka tipiskās ģints Calopteryx spāru tēviņi ir tumši zilā krāsā. Zilspāres ir sastopamas gandrīz visā pasaulē – kopā aptuveni 160 sugas. No tām Latvijā sastopamas divas zilspāru sugas – upju zilspāre Calopteryx splendens un strautu zilspāre Calopteryx virgo. Abas sugu kāpuri dzīvo upēs un strautos, augiem bagātās vietās, bet pieaugušās spāres uzturas šo vietu tuvumā. Lai gan abas sugas bieži sastopamas kopā, tomēr strautu zilpāre biežāk sastopama tīrākos, vēsākos, straujākos un augiem nabadzīgākos ūdeņos nekā upju zilspāre.

Vairāk par «Gada kukaini 2004» ir iespējams uzzināt, kotaktējoties ar «Gada kukaiņa» akcijas koordinatoru Mārtiņu Kalniņu pa e-pastu: [e-pasts] vai arī telefoniski: 7323298, 6457974.