Izklaides industrija jūt iedzīvotāju tēriņu pieaugumu izklaidēm

Pētījumi, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji atpūtai tērē arvien vairāk, rāda patiesu ainu un cilvēki tiešām sākuši vairāk un biežāk izklaidēties, atzina aģentūras LETA aptaujātie izklaides pasākumu organizētāji.

«Tagad cilvēki ir gatavi atnākt pie mums un atpūsties ne tikai vienu reizi divās nedēļās, bet jau reizi nedēļā,» atzina kluba «Essential» mārketinga direktors, piebilstot, ka, viņaprāt, kluba apmeklētāju skaits pēdēja laikā ir palielinājies, arī pateicoties intensīvam darbam un mārketinga stratēģijai.

Arī Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktors Juris Indāns atbildēja apstiprinoši. Pēc viņa rīcībā esošajiem aprēķiniem, muzeja apmeklētāju skaits no gada uz gadu pieaug par aptuveni 5000 līdz 10 000 cilvēku. Piemēram, 5. un 6.jūnijā paredzētajā tautas lietišķās mākslas amatnieku gadatirgū muzeja darbinieki gaida ierodamies vismaz 20 000 apmeklētāju.

Par veiksmes pamatu muzeja darbībai Indāns atzina masu pasākumu rīkošanu un labu laiku, no kura esot īpaši atkarīgs apmeklētāju skaits. Par lielu sasniegumu muzeja direktors uzskata arī Ģimenes un bērnu lietu sekretariāta piešķirto balvu muzejam par ģimenei labvēlīgu vidi.

Kinoteātra «Rīga» pārstāve Ilze Kusiņa uzskata, ka iedzīvotāju apmeklējums kinoteātros varētu būt audzis, pateicoties daudzzāļu kinoteātra izveidošanai. «Domāju, ka cilvēku gatavība atlicināt lielākus līdzekļus kino apmeklēšanai kopumā ir palielinājusies, kaut gan nevaru to attiecināt konkrēti uz mūsu kinoteātri,» stāstīja Kusiņa.

Naktskluba «Kaļķu vārti» izpilddirektore paskaidroja, ka kluba apmeklētāju aktivitātes pieaugumu vairāk varot konstatēt laikā, kad kompensēti Jaunā gada tēriņi un vēl nav sācies silts laiks, kad ir iespējama aktīva atpūta, tāpēc klubs tika vairāk apmeklēts šā gada martā, nevis aprīlī vai maijā. «Tagad jūtam, ka kādi 20 cilvēki ir kaut kur pazuduši,» teica kluba izpilddirektore.

Kopumā viņa kluba apmeklētāju iespēju un vēlmi tērēt izklaidei vērtēja kā pieaugošu, jo tagad vairs neesot izteikta klientu žēlošanās par cenu un ieejas maksas lielumu, kā tas bijis pirms diviem gadiem.

Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad izklaides pasākumiem var tērēt vairāk naudas nekā pirms gada. Martā veiktās aptaujas dati liecina, ka 26% respondentu piekrīt, ka viņu ģimenes izklaides pasākumiem var tērēt vairāk naudas nekā pirms gada. Biežāk šādu atbildi snieguši vīrieši, gados jauni aptaujātie, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni, kā arī strādājošie. Pretēju viedokli pauduši 69% aptaujāto. Biežāk nekā pārējie izteikumam par iespējām tērēt izklaides pasākumiem vairāk naudas nekā pirms gada nav piekritušas sievietes, respondenti, kas vecāki par 55 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, nestrādājošie un tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nav lielāki par Ls 42, kā arī kurzemnieki.

SKDS norāda, ka cilvēku, kuri izklaidei var atlicināt vairāk naudas, īpatsvars šogad ir augstākais, kāds novērots pēdējo gadu laikā. Salīdzinot laiku no 1999. līdz 2003.gadam, šo respondentu īpatsvars svārstījās no 20% līdz 24%, bet šajā gadā tas sasniedza 26%.