Autortiesības. Kas tas par velnu?

Šīs ir teorētiski - praktisks apraksts par autortiesībām, kuram par pamatu ir iespaidi no A.Ļebedjeva rakstītā un arī pašmāju (Latvijas) cilvēku muļķīgie vai arī pārgudrie frazeoloģismi par autortiesībām kā tādām.

Autortiesības kā tādas ir tēma, kas ir ļoti aktuāla mūsdienās, kad informācijas tehnoloģijas nospiedošajam vairākumam cilvēku ir likusi uz mūžiem atcerēties frāzi: «CTRL+C, CTRL+V. Darīts.». Tik tiešām, ļoti liela daļa mūsdienu informācijas aprites ir dublēta, pārfrāzēta, pārveidota utt. galu galā novedot līdz tam, ka visi bļaustās par autortiesībām, bet neviens īsti nezin, kā tās izmantot un no kurienes tādas var iegūt.
Par autortiesību tēmu ir sarakstīts daudz rakstu, disertāciju, eksistē vairāku lapaspušu biezumā sarakstīti likumi un normatīvie akti, kuru pamatā ir elementāra lieta: visam, kas šai pasaulē atrodams, ir savs autors. Aiz katras teksta rindiņas, bildītes, ķeburiņa vai melodijas kāds stāv. Tajā brīdī, kad tiek kaut kas izveidots, rodas arī radītāja tiesības uzskatīt sevi uzskatīt par autoru. Šīs tiesības nevar atņemt, nopirkt, uzdāvināt vai pārdot. Tas tas pats, kas uzskatīt, ka jūs neesat jūs. Tāpēc autortiesības tiek uzskatītas par neatņemamām.
Lai izklāstījums būtu vienkāršāks un īsāks, šajā rakstā netiks izskatīti tādi termini, kā «kolektīvais autors», «darba autortiesības» u.c. Tā pat netiks uzskatītas arī visas tās nianses, uz kuriem tiek balstīta juristu, kas strādā autortiesību jomā, pārliecība par to, ka rītdien viņiem būs ko ēst.
Gadījumā, ja kāda autora darba autortiesības tiek pārdotas, tad īstenībā pārdotas ir nevis tiesības uz darbu, bet gan tiesības uz šī darba izmantošanu. Piemēram, ja dizaineris ir izveidojis logotipu firmai NN, autortiesības uz šo logotipu ir dizainerim. Firma NN var no dizainera iegādāties tiesības uz logotipa izmantošanu un nopirkt no dizainera vienošanos par to, ka viņš šo pašu logotipu nepārdos vēl desmit firmām.
Pat situācijās, kad autors pārdod ekskluzīvās tiesības uz sava gara darba izmantošanu, viņš vienmēr var izmantot to, piemēram, savā portfolio vai kopotajos rakstos. Ja tas tā nebūtu, tad jebkurš varētu rādīt svešus darbus un saukt sevi par šo darbu autoru.
© (copyright) simbols ir apaudzis ar dažādiem mītiem. Daudzi ir pārliecināti par to, ka šīs zīmes neesamība blakus darbam ir uzskatāma par liecību tam, ka gara darbs var tikt izmatots jebkādā veidā - pārdrukāts, nozagts utt. Tie ir maldi. Atpazīšanās zīmes īstenībā vispār nav nepieciešamas. Nav nekāda standarta to izmantošanai. Var rakstīt: «Autortiesības uz šo darbu pieder Jānim Krūmiņam», var – «Copyright Janis Krumins», var vispār neko nerakstīt. «©» zīmīti liek, lai iebaidītu, lai norādītu autortiesību īpašnieku, lai atgādinātu, lai reklamētu. Principā to izmanto jebkam, bet bez jēgas. Ja autors ir Jānis Krūmiņš, tad arī autortiesības pieder viņam.
Bez tiešas zagšanas, vēl viena autortiesību normu neievērošana ir plaģiātisms (vai klonēšana), kad par pamatu tiek ņemta ideja, ārējais izskats vai risinājums un tas tiek paturpināts ar minimālām novirzēm no oriģināla.
Pavisam cita lieta ir parodija jeb tā saucamā «godīgā izmantošana» (fair use). Autora darba apjomam ir jāpaliek saprātīgās robežās. Piemēram, ja kāds paņems «Lāčplēsi» un izdos to zem nosaukuma «Kā divi džeki Daugavas krastā ņēmās», tad tā nav parodija, bet negodīga izmantošana.
Mēdz būt situācijas, kad ir nepieciešams izmantot autora materiālu, piemēram, Latvijas valsts ģērbonis ir autora darbs, toties tā detaļas pašvaldības vajadzībām vajadzēja izmantot, lai radītu pašvaldības zīmogu, simboliku vai ko citu. Šādos gadījumos autora darba izmantošana ir pieļaujama.
Tālāk uzskatīsim zināmās zīmes, kas kādā mērā ir saistītas ar autortiesībām vai arī tās simbolizē:
© - copyright - autortiesību aizsardzības zīme
® - registred trade mark - piereģistrēta preču zīme
(p) - produced by - producents ir... (sastopama uz mūzikas ierakstiem)
tm - trade mark - preču zīme
sm - service mark - apkalpošanas zīme (abreviatūra ir sastopama ASV, pārējās valstis iztiek ar tradicionālākiem apzīmējumiem)
Jāatcerās, ka jebkura no augstākminēto apzīmējumu esamība blakus darbam – tekstam, bildei, preču zīmei, tirdzniecības sauklim (sloganam) – neko vairāk nenozīmē, kā vien atgādinājumu. Zīmes neesamība neatceļ nevienu autortiesības aizsargājošo likumu vai arī reģistrētas zīmes esamību. Latvijā šie apzīmējumi ir ieguvuši mistiskus stereotipus, pārsvarā, dziļi nepamatotus.
Daudzi vienkārši nezin, kādos gadījumos rakstīt vienu vai otru simbolu. Diezgan bieži var redzēt šādus apzīmējumus: «Alus nav un nebūs ©», kas īstenībā ir aplamība. Autortiesībām ar to nav nekāda sakara, un © zīmes izmantošana šajā gadījumā ir uzskatāma par vienkārši muļķīgu kļūdu.
Sakarā ar (tm) un ® klīst leģendas, it kā pirmais rakstās gadījumā, kad tirdzniecības preču zīme atrodas reģistrācijas procesā, bet otrs, kad tas tiek izmantots pēc tam. Īstenībā abi simboli nozīmē vienu un to pašu. Šo simbolu izmantošana ir gaumes jautājums.
Kad nav iespēju izmantot grafiskos simbolus, tiek izmantotas to tekstuālās versijas: (c), (r), (p), (tm), (sm) utt.