Darba piedāvājumi skolēniem — piliens jūrā

Ja pusaudzis vasarā vēlas strādāt un nopelnīt sev kabatas naudu, darbs jāsāk meklēt laikus

Par iespēju pastrādāt vasaras brīvdienās un nopelnīt naudu kārotam pirkumam sapņo daudzi bērni. Par to liecina daudzie apmeklētāji un telefona zvani Nodarbinātības valsts dienestā. Taču reālās iespējas bieži aprobežojas ar darbu radu saimniecībās un piestrādāšanu vecāku darbavietās — ja paveicas. Laiki, kad skolēni varēja strādāt Lotos vienībās laukos, veikalos, bērnudārzos, rūpnīcās un parkos, ir pagātne. Ekonomiskās situācijas maiņa bērnu nodarbināšanu padarījusi neizdevīgu. Taču, ja meklēt sāk laikus, iespējas piepelnīties vasarā tomēr ir.

Darbs nav netikums
Psihologs Sandis Dūšelis uzskata, ka bērniem vasarā pastrādāt ir vērtīgi, protams, ja viņi paši to vēlas. Pusaudži bieži sūdzoties par garlaicību, tāpēc iespēja nopelnīt kabatas naudu viņiem patīkot. Arī nekvalificēts darbs kā dārzos, tā tirdzniecībā un apkalpojošajā jomā, kas bērniem ir atļauts likumā, taču diez vai būs saistīts ar viņu karjeru, par sliktu nenākot. «Darbs nav netikums. Tas attīsta sapratni par darba vērtību, apziņu, ka dzīvē būs jāstrādā,» saka S.Dūšelis. Bērni no nelabvēlīgām ģimenēm dažkārt atzīstot, ka darbs viņiem ir svarīgāks nekā skola. «Tā ir otra galējība,» atzīst psihologs.
Bērniem nav jāstrādā, uzskata Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova. «Tas arguments, ko dažkārt izvirza, ka bērni nes papildu ienākumus ģimenei, neiztur kritiku. Trīspadsmit gadu vecam bērnam nav jānodrošina ģimene, tas ir vecāku pienākums,» viņa ir kategoriska. «Ir pavīdējusi tāda ideja, ka darba devējiem jāpiešķir nodokļu atlaides, ja pie viņiem strādā bērni. Padomājiet, cik tālu tā var aiziet,» retoriski vaicā I.Stobova.

Bez darba — gan pieaugušie, gan bērni
Tomēr argumenti par vai pret bērnu darbu atkāpjas dzīves realitātes priekšā — darba devēji ļoti nelabprāt pieņem darbā bērnus. Kā uzsver I.Stobova, ekonomiskā vide Latvijā ir mainījusies: «Ja pieaugušajiem nav darba, arī bērniem tā nav.» Situāciju Rīgā labi raksturo Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) pārstāves Valdas Hudčenko teiktais: «Sākoties vasaras brīvlaikam, ik dienu darba meklējumos pie mums iegriežas ap 100 skolas vecuma jauniešu, vēl tikpat daudz zvana. Tas, ko mēs varam piedāvāt, pret šo pieprasījumu ir kā piliens jūrā.» Pašlaik tiekot meklēti preču saiņotāji darbam VP Market, palīgstrādnieki celtniecībā no 17 gadu vecuma, bija arī pāris vietu automazgātavās puišiem no 15 gadu vecuma, viņa stāsta, atbildot uz jautājumu, kādi darbi tad bērniem ir pieejami.
«Bija vajadzīgs viens saldējuma un kvasa pārdevējs, viena trauku mazgātāja, un namsaimnieks meklēja skolas vecuma bērnus pagraba tīrīšanai par dažiem santīmiem stundā. Vairāk arī nekā,» saka V.Hudčenko.

Likums ierobežo un aizsargā
Darba devēju atturību var izskaidrot arī ar likumdošanā noteiktajiem ierobežojumiem nepilngadīgo nodarbināšanā. Darba likums paredz, ka bērnus no 13 līdz 18 gadu vecumam var nodarbināt dārzkopībā, mājdzīvnieku kopšanā, uzkopšanā, preču iesaiņošanā un pārdošanā uz ielām. Bērni var veikt arī kurjera un preču piegādātāja darbu, tīrīt apavus, līmēt plakātus un strādāt par izsūtāmajiem.
Bērni uz laukiem neraujas, viņi labprātāk strādā kafejnīcās, tirgo saldējumu, stāsta I.Stobova, uzsverot, ka vietās, kur bērniem ir saskare ar naudu, viņi tiek pakļauti milzīgam riskam. Uzticot preci un naudu nepilngadīgajiem, riskē arī darba devēji, tāpēc, piemēram, par saldējuma pārdevējiem labprātāk tiekot pieņemti pensionāri un studenti, stāsta V.Hudčenko. Studentiem darbu atrast esot daudz vieglāk, jo viņi ir pilngadīgi, turklāt jau sākuši apgūt kādu specialitāti.
Bērni, kuri strādā vasaras brīvlaikā, netiek nekādi uzskaitīti, stāsta Valsts darba inspekcijas (VDI) preses sekretāre Dace Avena. Tiesa, apzinot darbaspēku uzņēmumos un iestādēs, noskaidrots, ka 2002.gadā Latvijā kopā strādājuši 432 pusaudži vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Strādā, lai piepelnītos
Arī Jūrmalas pašvaldībā nav informācijas par bērniem, kas vasaras brīvlaikā strādā pie privātuzņēmējiem, taču domē zina teikt, ka bērni, kas vēlas strādāt, pie uzņēmējiem piesakoties jau ziemā. Pati dome jau vairākus gadus vasarā nedēļas nogalēs nodarbina skolēnus caurlaižu punktos. Šogad strādās seši 16—17 gadus veci jaunieši, par darbu saņemot divarpus latu stundā, stāsta domes finanšu pārvaldes vadītāja Andra Tukāne.
Satikti pirmajā šīs vasaras darbadienā, 16 gadu vecie jaunieši caurlaižu punktos ir darbīgi. Tērpti atstarojošās oranžās vestēs, viņi palīdz autovadītājiem iegādāties caurlaides. Laura, kas šogad strādā jau otro gadu, stāsta, ka grūtākais esot nostāvēt. Par četru stundu darbu trīs dienas nedēļā Laura pērn nopelnījusi 300 latu, par ko nopirkusi sniega dēli. Viņa stāsta, ka reti kurš no klases biedriem strādājot, jo esot grūti dabūt darbu. Meitenes strādājot kafejnīcās par oficiantēm, puišiem atliekot fiziski darbi. Viņas kolēģis Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka liela daļa viņa klases biedru tomēr strādājot, kur nu kurš spējis atrast darbu, lielākoties par palīgiem celtniecībā. Mārtiņš strādā, jo vēlas nopirkt noderīgas lietas, piemēram, riteni. Lendu Lidermani, tāpat kā pārējos, šajā darbā iekārtojuši vecāki, taču tēvs nav gribējis, lai meita strādā, jo tas esot apkaunojoši. «Kāpēc gan es nevarētu pelnīt naudu un saprast, kā tas ir,» domā pati Lenda. Viņas klases biedri gan vasarā nestrādājot, jo vecāki esot labi situēti. «Ja neapniks, strādāšu visu vasaru,» tā Lenda.
Blakus domes nodarbinātajiem jauniešiem rosās sešpadsmitgadīgs puisis, kas garāmbraucējiem izdala reklāmas lapiņas. Arī viņu šajā darbā iekārtojusi mamma, un Koļa ar to ir apmierināts, jo viņam solīts maksāt 90 santīmu stundā. «Mamma visu dienu strādā veļas mazgātavā un saņem tikai 50 santīmu par stundu,» viņš saka. Satikts piecos pēcpusdienā, Koļa stāsta, ka strādājot jau no 11 rītā un ap sešiem viņam atbraukšot pakaļ, kad arī samaksāšot par divām nostrādātajām dienām.
NVD rīcībā ir informācija tikai par tām brīvajām darba vietām, kuras piesaka paši darba devēji. Ja tādas kādā uzņēmumā rodas, tās visbiežāk aizpildot pašu darbinieku bērni. Pusaudži strādā arī bez darba līguma, taču tas ir liels risks, īpaši vietās, kas saistītas ar lielu iespēju gūt traumas. Vai bērni tiek nodarbināti atbilstoši Latvijas likumiem, VDI pārbauda epizodiski. Pērn jūlijā pārbaudītas kafejnīcas Jūrmalā, un tikai vienā konstatēts pārkāpums pusaudžu nodarbinātībā — darba laika neievērošana. Darba devējs tika sodīts ar 150 latu naudas sodu, stāsta D.Avena.

Piedāvājumu skaits rūk
Uzņēmums Rīgas dārzi un parki, kas agrāk vasarās nodarbinājis arī skolēnus, jau trīs gadus to vairs nedara, stāsta Hanna Pilsuma, uzņēmuma personāla daļas vadītāja. Tagad sezonas darbos, kam katru gadu vajadzīgi 30—50 cilvēku, pieņemot bezdarbniekus un praktikantus no Bulduru dārzkopības tehnikuma. «Ja mēs pieņemtu skolēnus, kļūtu par labdarības iestādi. Mēs to labprāt darītu, ja Rīgas dome piešķirtu papildu līdzekļus,» uzsver H.Pilsuma. Arī uzņēmumā Rīgas zieds skolēnus darbā vairs neņem — pašiem pietiekot darbinieku, stāsta direktora palīdze Grineta Levalde. Tagad palikuši tikai praktikanti no Bulduriem.
Laikrakstā Rīgas Balss, kura avīžzēni un meitenes bija manāmi Vecrīgā vēl pērn, šogad vēl nezina, vai šo praksi turpinās, jo Rīgas dome trīskāršojusi maksu par tirdzniecības licenci, stāsta tā redaktore Anita Daukšte. Tomēr līdz šim šī prakse ir bijusi veiksmīga, jo efekts — padarīt avīzi redzamu pilsētā — ticis sasniegts. «Izsludinājām konkursu, uz kuru pieteicās gandrīz 100 bērnu vecumā no 14 gadiem. No tiem pēc atlases un mācībām palika kādi 15,» stāsta A.Daukšte. Labākie pārdevēji saņēmuši arī prēmijas.

***

Latvijas likumi par bērnu nodarbināšanu

Darbi, kuros var nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā:
dārzu ravēšana un laistīšana; ražas, ziedu novākšana; ārstniecības augu vākšana; augļu, dārzeņu un ogu iepakošana; koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana; stādu sagatavošana; nemehanizēta siena sagatavošana, laukumu un skvēru sakopšana;
mājdzīvnieku barošana, apkopšana un ganīšana;
tīrās veļas šķirošana un gludināšana; mājstrādnieka darbi; kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un līdzīgu telpu uzkopšana; transportlīdzekļu, logu un citu priekšmetu mazgāšana;
kurjera darbu veikšana; preču piegāde mājās;
preču iesaiņošana un iepakošana; etiķešu līmēšana uz precēm un izstrādājumiem;
apavu tīrīšana un citu vienkāršu ielu pakalpojumu sniegšana;
pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām.
Aizliegts
Darba devējs nedrīkst nodarbināt pusaudžus darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Pirms darba līguma noslēgšanas ar bērnu vai pusaudzi darba devējam jāpieprasa, lai viņš iziet medicīnisko apskati. Darba devējam tā nav jāfinansē.
Noslēdzot darba līgumu ar personu, kas jaunāka par 18 gadiem, nav atļauts noteikt pārbaudes laiku.
Bērnus līdz 18 gadu vecumam nedrīkst sūtīt komandējumā un likt strādāt virsstundas, viņiem jānosaka piecu dienu darba nedēļa.
Bērniem no 13 līdz 15 gadiem darbam nepieciešama vecāku vai aizbildņu rakstiska atļauja.
Maksimālais darba laiks bērniem (no 13 līdz 18 gadu vecumam):
– mācību gada laikā — 2 stundas dienā un 10 stundas nedēļā;
– brīvlaikā — 4 stundas dienā un 20 stundas nedēļā.
Maksimālais darba laiks pusaudžiem no 15 līdz 18 gadu vecumam, kas neturpina iegūt pamatizglītību, — 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
Pusaudžiem minimālā stundas tarifa likme ir 0,479 lati.
Darba samaksas apmērs pusaudzim, kas ir nodarbināts 35 stundas nedēļā, nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Avots: Darba likums, MK noteikumi