Nemanāmie laika zagļi

(pārpublicēts no www.diena.lv) Informācijas tehnoloģijas uzņēmumā var gan kavēt, gan atvieglot darba pienākumu veikšanu. Arvien vairāk uzņēmumos izmantojot datortehniku, internetu un dažādu programmatūru, attiecīgi pieaug arī iespējas strādāt efektīvāk vai tieši otrādi — izvairīties no darba pienākumiem. Lai to novērstu, daudzi darba devēji informācijas tehnoloģiju (IT) lietošanu sāk reglamentēt ar kārtības noteikumiem vai kontrolēt ar tehniskām ierīcēm. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā ar IT saistītās darba attiecības pagaidām ir mazapgūts lauciņš — tam joprojām bieži netiek veltīta pienācīga uzmanība, un tas var izraisīt savstarpēju neizpratni vai pat konfliktus.

Tādēļ šajos jautājumos vēlams ieviest skaidrību, darba devējam un ņēmējam vienojoties par abu pušu tiesībām un pienākumiem, — kādiem nolūkiem jāizmanto uzņēmuma IT resursi, kāda ir to lietošanas kārtība, cik lielā mērā darba devējs drīkst kontrolēt padoto darbību, kurš ir atbildīgs par nepiedienīgu sūtījumu saņemšanu, kā izvairīties no datorvīrusiem. Kā atzīst Datu valsts inspekcijas informācijas daļas vadītājs Egons Ālers, Latvijas likumi nenosaka noteiktu IT lietošanas kārtību. Tas nozīmē, ka vienotas receptes nav un pieejas šādu problēmu risināšanā var būt atšķirīgas.

No visatļautības līdz bardzībai
Neapšaubāmi, darba devējs ir tiesīgs noteikt, kā izmantot viņa īpašumu, tajā skaitā datorus un programmatūru. «Darbiniekiem jāsaprot, ka uzņēmuma e-pasts paredzēts darbam. Ja to drīkst izmantot privātām vajadzībām, tad tā ir pretimnākšana no darba devēja puses,» uzskata Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele.
Darba devēju attieksme pret to, kā darbinieki izmanto tiem piešķirtos digitālos darbarīkus, mēdz būt ļoti dažāda — sākot no pilnīgas brīvības to izmantošanā, paļaujoties uz darba ņēmēju apzinīgumu, un beidzot ar kategorisku prasību lietot datoru un internetu vienīgi darba pienākumu veikšanai vai pat kontrolējot e-pasta saturu. Turklāt šādas politikas atšķiras neatkarīgi no tā, vai tas ir privātais vai valsts uzņēmums. Daudzi darba devēji, īpaši ārzemēs, privātai lietošanai ļauj izmantot tikai kādu bezmaksas elektronisko pastkasti internetā (piemēram, hotmail.com, yahoo.com, one.lv). Taču arī šāda iespēja nereti tiek liegta, ko pamato ar pastiprinātiem drošības draudiem, jo nav noslēpums, ka šādi publiskie serveri daudz vairāk tiek pakļauti datorvīrusu uzbrukumiem.
Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) informācijas sistēmu vadītājs Uno Auliks, stāsta, ka LAA ir IT lietošanas noteikumi. Tie gan vairāk attiecas uz tehnikas lietošanu un dokumentu glabāšanu, ne tik daudz IT izmantošanas mērķiem. «Internets nav vienīgais veids, kā atslābināties darba laikā. Mēs, piemēram, nevaram pieskatīt, cik ilgi katrs pīpē. Varbūt labāk, lai viņš palasa ziņas internetā,» uzskata U.Auliks. Savukārt čatošanu un failu apmaiņu nepieļauj tā sauktais ugunsmūris, kurš atdala iekšējo tīklu no publiskā interneta plašumiem.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) noteikumi ir bargāki. «VID neatbalsta informācijas sistēmas resursu izmantošanu personīgām vajadzībām,» pavēsta iestādes preses sekretāre Dita Kļaviņa. Piekļūšana internetam tiekot nodrošināta tikai darba pienākumu pildīšanai, piemēram, uzziņu gūšanai. Šo pieeju var pārtraukt jebkurā laikā pēc lietotāja tiešā priekšnieka vai informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka norādes. VID tiek bloķēta failu lejupielādēšana, kā arī pieeja interneta lapām ar pornogrāfisku saturu. Turklāt no VID datoriem izsūtāmajām e-pasta vēstulēm ir apjoma ierobežojumi, un serverī tiek veikta šīs komunikācijas uzraudzība.

Internets darbā

Britu mazie uzņēmumi interneta nelietderīgas izmantošanas dēļ gadā zaudē ap 1,5 miljardus sterliņu mārciņu Francijā 23% darba ņēmēju internetu darbā personīgām vajadzībām izmanto vairāk nekā stundu dienā 70% no pornogrāfiska satura mājaslapām tiek aplūkotas darbadienās, laikā no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Avots: Websense

Stingrās kārtības ievērotāji ir arī Pareksa banka, kur lietotāji nedrīkst izmantot uzņēmuma IT personīgiem mērķiem, piemēram, privātajai sarakstei. Par noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīta ne tikai ar darbu nesaistītu ziņojumu sūtīšana, bet arī to saņemšana, ja vien tā nav bezpersoniska reklāmas vēstule, kas izsprukusi caur filtru. No bankas speciālista Rolanda Citajeva sniegtās informācijas izriet, ka tiek kontrolēts arī elektronisko vēstuļu saturs. Šādu nepieciešamību nosaka informācijas drošības apsvērumi — e-pasts ir vispieejamākais informācijas pārraides veids, viņš paskaidroja.

Lūrēšana atslēgas caurumā
Attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, laiku pa laikam uzplaiksnī strīdi starp privātpersonu tiesību aizstāvju grupām un kompānijām par to, cik nopietni drīkst kontrolēt darbinieku saraksti. Kā atzīst Dienas aptaujātie IT un tiesību speciālisti, likums darba devējam neaizliedz kontrolēt interneta izmantošanu vai e-pasta saturu. Taču no ētikas viedokļa pareizi būtu par to brīdināt darbinieku.
Aizliegumus vajadzētu iekļaut iekšējos noteikumos, jo nevar sodīt par to, kas nav noteikts, uzsver Valsts cilvēktiesību biroja juristi. Ē.Ālers situāciju salīdzināja ar tradicionālo pastu: «Ja uz vēstules rakstīts «personiski», tad normāli būtu, ja citi iestādes darbinieki to nelasītu.» I.Gudele svešu personu e-pasta lasīšanu bez iepriekšēja brīdinājuma nosauca par «skatīšanos caur atslēgas caurumu».
Tomēr jāsaprot, ka neētiska ir tieši darbinieku slepena izspiegošana, nevis kontrole un ierobežojumi kā tādi. IT var uzlabot darba efektivitāti, ja tās izmanto darba vajadzībām, bet efekts būs pretējs, ja darbinieks stundām ilgi nelietderīgi sērfos interneta informācijas okeānā, aizrausies ar spēlēm vai noslogos pieslēgumu ar lielu failu lejupielādi. Piemēram, ja no darba datora internetā tiek skatīta filma par Hariju Poteru, tad darbinieks ne tikai nepilda savus tiešos pienākumus, bet arī kavē kolēģu darbu, palēninot biznesam nozīmīgas informācijas apriti.
Par arvien nopietnāku problēmu kļūst arī autortiesību ievērošana darbavietā. Portāls IDC atsaucas uz ASV Ierakstu industrijas asociācijas aplēsēm, ka šajā valstī katru mēnesi nelegāli tiek nokopēti ap 2,6 miljoni mp3 un citu failu. ASV autortiesības pārstāvošās asociācijas jau ir brīdinājušas lielākās korporācijas, ka tās var sodīt par failu nelikumīgu kopēšanu un uzglabāšanu, ja šim nolūkam tiek izmantoti uzņēmumu IT resursi. Tas pats attiecas uz nelegālu programmatūras izmantošanu.

Nelabvēlīga vide
Lai gan IT izmantošanas noteikumos parasti tiek runāts par darbinieku pienākumiem, atbildību var prasīt arī no darba devēja. ASV, kur uz tiesas sola var nonākt pat par šķietami nenozīmīgu neuzmanību, par problēmu kļuvušas nesankcionētas e-pasta vēstules, kas satur pornogrāfiskus, rasistiskus vai citādi cieņu aizskarošus materiālus, raksta CNET News. Darba devējam ir jānodrošina tāda darba vide, kas ir brīva no šādiem aizskārumiem, turklāt to var uzskatīt par darba ņēmēja diskrimināciju.
Sodīt darba devēju var gan tikai tad, ja viņš ir brīdināts par šādu problēmu un nav to novērsis, uzskata jurisprudences profesors Eižens Volokhs. Tādējādi darba devējam, lai nepieļautu šādu materiālu parādīšanos uz darbinieku datoru ekrāniem, būtu jānodrošina e-pasta filtrēšana. Šo nesankcionēto e-pastu atpazīšana gan ir sarežģītāka nekā interneta lapu satura filtrēšana, taču svarīgi, lai darba devējs vismaz izrādītu iniciatīvu šīs problēmas risināšanā. Otra iespēja ir atrunāt darba līgumā vai IT lietošanas noteikumos, ka par saņemtā e-pasta saturu atbildību nes tikai darba ņēmējs.
Latvijas uzņēmēji un tiesību speciālisti ar šādu problēmu vēl nav saskārušies, taču vismaz teorētiski darbiniekam būtu tiesības pieprasīt, lai darba devējs nodrošina aizsardzību no aizvainojošiem e-pasta sūtījumiem. Kā saka Valsts cilvēktiesību birojā, darba devējam jānodrošina taisnīga un droša darba vide.