Interneta ietekme uz mākslu un kultūru (2)

Interneta tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi gandrīz visas nozīmīgākās cilvēka dzīves sfēras. Internets ir pārveidojis cilvēku darbu, mācības un brīvo laiku.

Gandrīz katru biznesa, politisku vai sociālu aktivitāti šodien ietekmē internets, tas samazina attālumus un nojauc robežas, mainot cilvēka priešstatus par Laika un Telpas dimensijām. Internets cilvēku atbrīvo no robežām, ko gadsimtiem ilgi noteicis viņa paša ķermenis. Interneta ietekmi uz pasaules kultūras, ekonomisko un sociālo attīstību var salīdzināt ar industriālās revolūcijas vai iespiedtehnikas izgudrošanas iespaidu. Internets ir kā stopotāja gids pa galaktiku. Interneta nozīme pasaulē nemitīgi palielinās, tā vēl joprojām nav īsti apzināta. Šajā nodaļā sniegts ieskats par to, kā internets iespaidojis kultūru, aplūkojot divas nozīmīgas kultūras jomas: mākslu un komunikāciju jeb cilvēku saskarsmi.

Mūsdienu attīstītās tehnoloģijas iespējas ir nojaukušas barjeru, kas agrāk nodalīja elitāro mākslu. Jau divdesmitā gadsimta sākumā radās neskaitāmi jauni mākslas virzieni, ko pārstāv Maļeviča «Melnais kvadrāts», Endijs Vorhols un viņa «Campbell's» konservi, oparts, instalāciju un vides māksla, visbeidzot videomāksla un datoru laikmeta iesāktā interaktīvā māksla. Vispirms tika iznīcināti priekšstati par mākslas estētiskajiem nosacījumiem, par mākslu ļaujot nosaukt arī izkrāsotus Merilinas Monro portretus vai Joko Ono akcijas ar urīna burciņām. Tad izzūd arī priekšstats par «mākslas» ētisko būtību – darba pašmērķis ir varmācības kults, vēlēšanās šokēt ar kaut ko nepatīkamu, rādīt ļauno, negatīvo, pretīgo tikai ar vienu mērķi – izraisīt riebumu. Arī robeža starp pērkamo popkultūru un priekšstatu par mākslu kā «augstāku sfēru» izgaist, popmūzika un masu mode arīdzan tiek uzskatīta par mākslu, kas sevī uzņem visu raibo bezgaumību, vienkāršumu un lētumu, ko piedāvā iela.

Datoru laikmetā, šķiet, ir grūti runāt par mākslas klātbūtni vispār. Protams, ir cilvēki, kas sevi sauc par māksliniekiem, ir pat starptautiski atzīts termins «net.art» – tīkla māksla. Mājas lapās ievērojamu daļu aizņem datu materiāls, kas tiek dēvēts par mākslu – virtuālās izstādes, galerijas, muzeji, arhīvi vai mākslinieku individuāli projekti. Visi iepriekš izmantotie mākslas mediji sevi ir it kā izsmēluši, kaut kādu iemeslu dēļ netiek vairs tik daudz izmantoti. Cilvēcisku, cilvēkam draudzīgu formu, apjomu, materiālu un citu līdzekļu vietā ir tikai viens – pelēkais draugs dators, kas šķietami var visu. Mehāniski apstrādāt attēlu, pārvēršot to citiem datoriem atpazīstamās digitālās zīmēs, vai tas nav tas pats kā nogalināt dvēseli un izlikt apskatei izkrāsotu, apģērbtu, bet nedzīvu ķermeni?

Tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi vienmēr uzskatīti par apliecinājumu cilvēka prāta spējām un pārākumam pār citām dzīvām būtnēm. Taču tajā pašā laikā tehnoloģija cilvēku pakļauj, liek piemēroties savām iespējām, nevis otrādi.

Parasti kā viena no pozitīvajām interneta ietekmēm ir tā, ka internets dod vienādas iespējas izteikties pilnīgi visiem. Pagaidām internetu nekontrolē liels daudzums likuma normu un tas tiek uzskatīts par vienīgo nekontrolējamo, demokrātiski anarhistisko mediju, kuru veido un uztur paši lietotāji visā pasaulē, nevis viens centrs, kontroles mehānisms vai organizācija. «Zvaigznēm – nē», saka virtuālā subkultūra. Visi ir vienādi.