«Camouflage» aizvadījuši koncerttūri Baltijā (3)

Beidzot arī baltiešiem tika dota iespēja savām acīm redzēt leģendāros vācu elektronikas pārstāvjus «Camouflage». Pirms gadiem padsmit tas šķistu tik pat nereāls sapnis, kā redzēt daudz izreklamētākos «Depeche Mode», kuru ēnā mazliet jau nepelnīti ir palikuši «Camouflage» – vieni no nedaudzajiem, kas spēj sacensties ar Mārtinu Goru dziesmu melodiskumā.

Astoņdesmito gadu beigās radiostaciju aptaujas vienubrīd uzrādīja «Camouflage» kā trešo pieprasītāko grupu aiz «Depeche Mode» un «The Cure», bet krietni priekšā «The Smiths» vai «New Order».

Austrumeiropas minitūres ietvaros viņi 4 dienu laikā uzstājās Maskavā, Minskā, Viļņā un Tallinā. Koncerti noritēja ne pārāk lielos klubos, un plaša nebija arī reklāmas kampaņa, taču gribētāju redzēt «Camouflage» netrūka, un klubiņos valdīja intīma un sirsnīga gaisotne.

«Camouflage» pārsteidza. Vispirms jau nebija gaidīts, ka grupai dzīvajā piemīt tāds spēks. Viss koncerts aizritēja kā vienā elpas vilcienā, lai gan uzstāšanās ilga vismaz 2 stundas – 22 dziesmas. Enerģijas dēļ nebūt necieta muzikālais sniegums. Tika izmantoti vairāki sintezatori, katrs lika lietā vokālu, bija dzīvās un elektriskās bungas vienlaikus. Ar dzīvajām bungām grupas pamatsastāvu papildināja Johans Šnaiders, un tās ļoti labi iekļāvās kopējā noskaņā (atšķirībā no «Depeche Mode»). Brīžiem varēja just, ka grupas dalībniekiem nav sveša tautiešu «Kraftwerk» daiļrade, tomēr «Camou» pārliecināja krietni spēcīgāk nekā «Kraftwerk». Jāpiezīmē, ka katrai dziesmai bija sagatavota īpaša koncertversija, un tās ievērojami atšķīrās pat no 2003. gada tūres.

Koncerts Viļņā noritēja «Forum Palace» kompleksa «Galaxy» klubā. Durvis vērās pulksten 21:05 un jau 21:30 grupa kāpa uz skatuves, bez jebkādiem iesildītājiem (Tallinā iesildīja zviedri «Love Less», kas neko īpašu neparādīja). Skatuve bija noformēta 2003. gada albuma «Sensor» stilā – lieli foto ar fragmentiem no grupas dalībnieku sejām, grupas nosaukums. Tallinas kluba «Hollywood» skatuve tam izrādījās par mazu.

Zili violetām gaismām slīdot cauri dūmakai, sāk skanēt instrumentālais ievads «Adrenaline». Tam seko vēl divas «Sensor» dziesmas – «I’ll Follow Behind» un «Perfect». Galvenajam vokālistam Markusam Meinam gan nav īpašas vajadzības pieteikt grupas nosaukumu, tas liek vien pasmaidīt. Brīžiem liekas, ka «Camouflage» ir gaidījuši savos koncertos cilvēkus desmit, kas nezina nevienu dziesmu, un tāpēc jūtas dziļi aizkustināti, redzot pilnas zāles dziedam un jūtam līdzi. Markuss daudz komunicē ar publiku.

Seko pirmā albuma «Voices&Images» ievaddziesma «That Smiling Face» un 2003. gada lielākais hīts «Me&You». Tallinas publikai Markuss pastāsta, ka pēc Viļņas Heiko Maile esot pazaudējis pasi, tāpēc viņa dalība Tallinas koncertā bija zem jautājuma zīmes. Nakts pagājusi stresā, meklējot iespējamos risinājuma variantus, apsverot pat lidojumu uz Berlīni un koncerttūres turpināšanu bez Heiko, tomēr kāda kundze gados no rīta pasi viņiem atnesusi.

Uz «You Turn» pie centrālā mikrofona pienāk Olivers Kraisigs un nodzied dziesmu uz mata tādā pašā balsī kā Markusam. Ar vokālu viss ir kārtībā arī Heiko, vairumā dziesmu Olivers un Heiko izpilda iederīgas otrās balsis.

Markuss pavaicā pūlim, vai tas jūtas labi, un, saņēmis apstiprinošu atbildi, jautā: «Tad jau jūs varbūt gribēsiet dzirdēt vēl kādu dziesmu?» Nākamās ir vecās labās «Heaven, I Want You» un «Close». Pauzes, kad Markuss starp dziesmām aprunājas ar publiku, ir lietderīgas – gan skatītāji, gan Markuss var ievilkt elpu starp enerģiskajām dziesmām.

Seko viens no skaistākajiem «Sensor» gabaliem – «Harmful», kurā svarīgās ģitāras partijas tiek ne mazāk skaisti izspēlētas uz taustiņiem. Tad pienāk kārta dziesmai «Thief» – pirmajai, kas tika sarakstīta trijatā pēc Olivera Kraisiga atkal atgriešanās grupā. Ilgas pēc dziesmu radīšanas trijatā atspoguļojas arī vārdos - «...kā zaglis, kurš gaida nakti...»

Šai dziesmai īsti nebeidzoties, uzreiz seko grāvējs «Crime» no 1993. gada «Bodega Bohemia». Publika ar katru brīdi uzvelkas aizvien vairāk.. arī tiešā nozīmē – viens mēģina uzvilkties uz skatuves un novilkt monitorus. Apsardze līmenī. Koncerts turpinās.

Pirms albuma «Methods of Silence» pērles «Feeling Down» Markuss Viļņas publikai stāsta: «Ziniet, kad mēs bijām ierakstījuši pirmo albumu, tad, protams, vajadzēja ierakstīt otro. Mēs ierakstu kompānijas vīriem bijām sagatavojuši 2 dziesmas. Vispirms nospēlējām šo. Viņi gariem zobiem novilka: «Ok. Un kas ir nākamā?». Nu un tad mēs nospēlējām «Love Is A Shield», un viss bija kārtībā. Tomēr arī šī dziesma mums ir ļoti mīļa».

Beidzoties «Feeling Down» grupas dalībnieki saiet skatuves vidū, pie taustiņiem pienāk bundzinieks Johans, un pustumsā sāk skanēt noslēpumainā «Kraft – Camouflage» vīri cits caur citu runā dziesmas tekstu, katrs savā valodā. Heiko labi piestāv skarbās un baismīgās frāzes vācu valodā, Olivers un Markuss ietur romantiskāku noskaņu angļu un franču valodās. 2003. gada Sankt-Pēterburgas koncertā tika izmantota arī krievu valoda.

Pēc šīs mistiskās atkāpes Markuss aicina publiku dejot pie vienas no pazīstamākajām «Camou» dziesmām – «Suspicious Love». Tad skatuves vidū nostājas Olivers un prasa: «Tātad jūs vēlaties dejot? (Pubika – «Jā!») Tad man jums ir sliktas ziņas». Viens no «Camouflage» singliem saucas tieši «Bad News» (Sliktas ziņas), taču šoreiz Olivers to ir domājis citādi. Tiek izpildīta lēnā «Here She Comes» no «Sensor». Markusam tiek dota iespēja atvilkt elpu un dziedāt otro balsi.

Pirms «I Can’t Feel You» Markuss iepazīstina publiku ar Johanu. Arī pati dziesma sākas ar enerģisku bungu spēli. Seko «X-Ray» ar valdzinoši telpisku sintezatora iespēli un Heiko robotveida otro balsi.

«Nākamai dziesmai bija liela nozīme mūsu grupas attīstībā. Daži no jums varbūt būt dzirdējuši to pa radio». Atskan publikas daudz pieprasītā «The Great Commandment», un publikas atdeve vēl arvien pieaug. «Camou» dzied ne tikai dziesmu vārdus, bet mikrofonā runā arī to balsu vietā, kas ierakstos skan kā sampli. Grupa atvadās un dodas prom. Taču nav šaubu, ka viņi nepievils iekarsušo publiku un atgriezīsies. Tas notiek ar pirmā albuma dziesmu «They Catch Secrets», kuras beigas Viļņā vēl labu laiciņu tiek dziedātas bez mūzikas, publikai ritmā sitot plaukstas.

Savukārt Tallinā pirms nākamās dziesmas Markuss paceļ lapiņu no zemes, izlasa to un nopietni vaicā: «Vai šeit ir Darja no Maskavas?» Meitene atrodas, un Markuss viņai saka: «Šī dziesma ir veltīta Tev dzimšanas dienā.» Atskan grupas vizītkarte «Love Is A Shield» (Jāpiemin, ka Tallinas koncerta vidū arī pats Markuss saņēma rozes no kāda atbalstītāja). Markuss pienāk pie skatuves malas paspiest roku laimīgajai Darjai. Publika cenšas izspiest no sevis pēdējo enerģiju. Dziesma atkal tiek noslēgta, dziedot bez pavadījuma.

Grupa dodas prom, taču skatītāji nerimstas. Viļņā pūlis (tai skaitā 2 VIP balkoni) ar kājām sāk dimdināt grīdu. Un pēc laiciņa no pustumsas izraujas teicami izpildīta un negaidīta «Being Boiled» – par sintīpopa klasiku kļuvusi astoņdesmito gadu «Human League» dziesma. Markusam pat it kā nākas atvainoties, ka nākamā dziesma tiešām būšot pēdējā. Viņš pastāsta, ka šī dziesma tradicionāli tiek spēlēta pēdējā, lai beigtu uz pozitīvas nots, kā arī novēl drošu ceļu mājup, gluži kā piedomādams par sabraukušajiem latviešiem.

Atskan «One Fine Day». Heiko un Olivers mainās vietām. Heiko vispirms liek lietā vokālu, kur klausoties ierakstu prātā nenāk, ka tas varētu būt vokāls. Tad viņš aizkustina publiku ar pūšamo instrumentu ar taustiņiem – līdzīgs instruments mājās šķiet ir bijis katram padomju laika bērnam. Visbeidzot Heiko ķeras pie Olivera taustiņiem. Olivers, nolicis malā elektrisko bungu vālītes, spēlē Heiko sintezatoru. Markuss nodzied aizkustinošāk nekā ierakstā. Grupa atvadās ļoti sirsnīgi. Kāds viņiem Viļņā bija mācījis lietuviski «paldies!» - «aču!», bet nezin kā grupai bija pielicies klāt «h» burts. Visa vakara gaitā «Camouflage» Viļņai pateicās ar krievu «Hoču!», par ko prieks bija visiem. Olivers atvadās ar cerīgo «Līdz nākamai reizei!»

«Camouflage» Austrumeiropas tūre ir beigusies. Bet no skatītājiem ne vienu reizi vien dzird, ka «Camouflage» esot bijuši labāki nekā «DM». Žēl, ka Latvijai šāds koncerts gāja secen. «Camou» neesot atraduši sadarbības partnerus. Jācer, ka drīz sagaidīsim no grupas kādu jaunu studijas ierakstu, jo «Camouflage» ar laiku kļūst tikai labāki.

Liriskā atkāpe: Pēc Tallinas koncerta beigām latviešu delegācija cenšas savākties visi vienkopus un pie kluba ieejas/izejas durvīm veic nacionalitātes testu – kādi padsmit skatās augšup, galvas atgāzuši un rokas izstiepuši. Tie, kas igauņi, neceļ ne ausi un dodas mājup lietū, tie kas latvieši – skatās ieintreģēti augšup! Un visbeidzot grupas «STandART» dalībnieks Adis Beļskis tiek lidināts augšup 24 reizes sakarā ar novecošanu.