Dzeltenie Pastnieki

Mp3: Dzeltenie Pastnieki - Portfelis ar Pīrādziņu

Dzeltenie pastnieki bija pirmā un ilgu laiku palika vienīgā jaunā viļņa spēcīgi ietekmētā latviešu grupa. Pastāvēšanas gadu desmitos tā pulcēja apbrīnotāju pūļus, bet neradīja nevienu sekotāju -, apstiprinājums faktam, ka pastnieku oriģinālā harmonijas, melodijas un ritma izjūta apvienojumā ar paradoksālajiem, naivajiem un apcerīgajiem tekstiem atdarināšanai nepakļaujas nekādā veidā.

Astoņdesmito sākumā - padomju amatpersonu ignorēti - pastnieki bija nošķirti no publikas, un viņu radošā dzīve bija ieslēgta istabas studijas četrās sienās. Viss mainījās perestroikas laikā, kad pastniekus vētraini sveica pat klausītāji ārzemēs (alternatīvās mūzikas festivāls Carrot Polijā).

1989. gadā viņu intereses nosvērās par labu soloprojektiem, kā sekas bija garš grupas klīniskās nāves periods. Taču reanimācija izrādījās iespējama - pat pēc tik ilga laika kā 14 gadi. Pastnieki triumfāli atgriezās 2003. gadā, neapgāžami pierādot, ka vēl arvien ir svaigu ideju pilni, un vienlaikus saglabājot savu īpašo pastnieku stila firmas zīmi. Basists Ingus Baušķenieks nodibināja savu ierakstu izdevniecību un izdeva ne tikai pastnieku jauno albumu, bet arī sāka publicēt grupas leģendāros astoņdesmito gadu ierakstus, kas līdz tam bija pieejami tikai magnetofona lentēs.

Dzeltenie pastnieki pašlaik sastāv no trim oriģināldalībniekiem (Ingus Baušķenieks, Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis), kas 2003. un 2004. gadā ir paspējuši nospēlēt veselu lērumu fantastisku klubu koncertu. Augstākā mērā interesanti ir tas, ka dziesmas, kuru albumu versijas ir piebāztas ar elektroniku, uz skatuves tiek atskaņotas gandrīz bez nevienas sintētiskas skaņas, izmantojot tādu askētisku instrumentāriju kā ģitāra, bungas un bass. Taču tas nelaupa kompozīcijām veco noskaņu un garšu. Gluži otrādi,- papildina tās ar patīkami pārsteidzošu roķīgu sparu: veterāni skan ne mazāk enerģiski kā, teiksim, divdesmit gadus jaunāki kolēģi kādā nesen dibinātā pospankgrupā.

...