Itālija. House / sex / porno / hard-to-describe party. (Mājas /seksa /pornogrāfijas /grūti-aprakstīt grūstiņš)
Sākšu jau laikam ar to, ka nu man par lielāko pagājušā gada jaunieguvumu ir kļuvis vārds grūstiņš (tas, kas senāk bija tusiņš). eko labāku dzirdējis neesmu. Zīmols un tastatūra visnotaļ nestāv klāt. Ne velti cilvēks ar prātu to izdomājis... Bet nu laikam jau vajag nedaudz vairāk pastāstīt arī par visiem šiem XXX-veidīgajiem obscēnijiem...
Pornogrāfija. Izcelsme - vācu Pornographie, franču pornographie < sengrieķu pornographos «tāds, kurā rakstīts par prostitūtām» < pornē «netikle, prostitūta» + graphein «rakstīt». Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt. Darbs vai darbi ar šādu attēlojumu.
sekss. Izcelsme - angļu sex < latīņu sexus «dzimums». Dzimumsakari. Dzimumdzīve.
Tas tiem, kam vēl nav 18, lai saprastu, par ko šai stāstā NAV runa. Skaidrojumi ņemti no www.letonika.lv.
Ok, nu tad vērsim pie ragiem. Itālijas ziemeļu daļā dikti populāri ir mājas grūstiņi - pasākumi, kurus organizē dzīvokļa/mājas saimnieki, saaicinot savus draugus un līdz ar to arī draugu draugus utt. Parasti šie pasākumi ir ar tematisko noslieci. Konkrēti šis notika pašā Turīnas centrā, lielā komunālajā dzīvoklī, un sākotnēji bija paredzēts kā «seksa grūstiņš», kurā cilvēki kā masku ballē satērpjas īpaši seksīgās drēbēs. Beigās gan sanāca vairāk kā tāds pornogrāfisks izgājiens, bet šā vai tā bija dikti smieklīgi, jo pat viskautrīgākie, ja nu paši nebija spējīgi atnākt gana sapucējušies, turpat uz vietas tika ietērpti vietējās «humpalu» bodēs sapirktajos aksesuāros.
Pasākuma lielāko baudījumu, šķiet, radīja tas, ka bez īpašas pārspīlēšanas ar alkoholu un psihatropajām vielām tika panākta pilnīga klātesošo atraisīšanās - neviens pat neiedomājās sakautrēties pie fotokamerām. Jautri. No fotogrāfijām te ir redzami «izvilkumi no kopotajiem rakstiem», jo visas bildes publicēt vai nu neļauj sirdsapziņa, vai arī kas cits. Foto autori ir puse no klāt esošajiem vai neesošajiem, tāpēc atsevišķi nepieminēšu.
Teksts: Sergejs Bižāns.
2004-12-18
