Neskatoties uz šausmīgo skaņu, kas ir raksturīga pazīstamākajam Liepājas mūzikas klubam (klausoties koncertu ienāca prātā atziņa, ka kaut kur ir sūdīgāk nekā Rīgas «Depo»), jau koncerta otrajā daļā pēc skaņotāja veiklajām darbībām visa piepildītā pagrabtelpa dziedāja līdzi vecajām ogrēniešu rokbalādēm un vērienīgi ieklausījās jaunajos «gabalos». Nevarētu gan teikt, ka liepājnieku uzņemšana būtu īpaši kaislīga, tomēr jāatzīst, ka pie tās kvalitātes, kas nāca ārā no koncerta apskaņošanas aparatūras domājams, ka nekas labāks vietējiem vienkārši nebūtu izdevies. Galu galā, kāda jēga no profesionāliem mūziķiem, ja viņus nevar dzirdēt? Laiki, kad galvenais bija kaut ko saklausīt, kaut vai no desmit reizes pārrakstītas lentes šķiet, ka nu jau būs garām un tagad ir pilnīgi citas prasības.
Atliek vienīgi cerēt, ka klubs saņemsies un ieguldīs līdzekļus ne tikai savā augšējo stāvu lolojumā («Latvijas 1. rokkafejnīca»), bet arī pagrabtelpu aprīkošanai ar pienācīgu aparatūru, lai atbraukušajiem mūziķiem nenāktos vilties.
Foto: Sergejs Bižāns
2005-02-12