Beidzot arī baltiešiem tika dota iespēja savām acīm redzēt leģendāros vācu elektronikas pārstāvjus «Camouflage». Pirms gadiem padsmit tas šķistu tik pat nereāls sapnis, kā redzēt daudz izreklamētākos «Depeche Mode», kuru ēnā mazliet jau nepelnīti ir palikuši «Camouflage» – vieni no nedaudzajiem, kas spēj sacensties ar Mārtinu Goru dziesmu melodiskumā.
Astoņdesmito gadu beigās radiostaciju aptaujas vienubrīd uzrādīja «Camouflage» kā trešo pieprasītāko grupu aiz «Depeche Mode» un «The Cure», bet krietni priekšā «The Smiths» vai «New Order».
Austrumeiropas minitūres ietvaros viņi 4 dienu laikā uzstājās Maskavā, Minskā, Viļņā un Tallinā. Koncerti noritēja ne pārāk lielos klubos, un plaša nebija arī reklāmas kampaņa, taču gribētāju redzēt «Camouflage» netrūka, un klubiņos valdīja intīma un sirsnīga gaisotne.
«Camouflage» pārsteidza. Vispirms jau nebija gaidīts, ka grupai dzīvajā piemīt tāds spēks. Viss koncerts aizritēja kā vienā elpas vilcienā, lai gan uzstāšanās ilga vismaz 2 stundas – 22 dziesmas. Enerģijas dēļ nebūt necieta muzikālais sniegums. Tika izmantoti vairāki sintezatori, katrs lika lietā vokālu, bija dzīvās un elektriskās bungas vienlaikus. Ar dzīvajām bungām grupas pamatsastāvu papildināja Johans Šnaiders, un tās ļoti labi iekļāvās kopējā noskaņā (atšķirībā no «Depeche Mode»). Brīžiem varēja just, ka grupas dalībniekiem nav sveša tautiešu «Kraftwerk» daiļrade, tomēr «Camou» pārliecināja krietni spēcīgāk nekā «Kraftwerk». Jāpiezīmē, ka katrai dziesmai bija sagatavota īpaša koncertversija, un tās ievērojami atšķīrās pat no 2003. gada tūres.
Vairāk lasiet Kalvja Klubura recenzijā: «Camouflage» aizvadījuši koncerttūri Baltijā.
Foto: Kristaps Kalns.
2004-11-14