«Sveiki bērnudārza biedri, sveiki skolasbiedri,» tā Renārs Kaupers izteicās, noskatoties no «Jelgavas balto kreklu» skatuves uz pārpildīto zāli. Publikā bija ne tikai biedri un draugi - starp skatītājiem varēja manīt gan desmitgadīgos, gan sirmgalvjus. Un visi (vai, pareizāk sakot - lielākā daļa) bija atnākuši paklausīties savas pilsētas mūziķus, kam uzstāšanas dzimtajā pilsētā nenotika jau vairākus gadus. Piedevām vēl šis pasākums bija arī «Jelgavas kreklu» viena gada jubileja, ko pirms «prātnieku» uzkāpšanas no skatuves pieteica Normunds Jakušonoks.
Bailes par ārkārtīgi pārblīvēto zāli bija veltīgas - vietas pietika visiem un vienīgā problēma, kas skāra apmeklētājus bija lielais karstums - gan tāpēc, ka ventilācija nav paredzēta pārpildītai zālei, gan arī tāpēc, ka tik sarežģītu, lielu un arī siltumu paaugstināti ražojošu skatuves aprīkojumu diezin vai kāds bija gaidījis.
Koncerts bija vairāk nekā izdevies – pusotru stundu garā programma, kuras laikā tika izpildītas «Veronikas» albuma dziesmas tika papildinātas arī ar dziesmām no citiem albumiem. Izpildījuma ziņā varēja dzirdēt daudz jaunu un interesantu aranžējumu, bet jo īpaši gribas atzīmēt Renāra Kaupera «veco laiku» dziedāšanu - nedaudz zemākā tonī, kas piešķīra daudzām dziesmām pavisam citu skanējumu.
«Kāpēc nebija «Spogulīša», Jāni?», pēc koncerta kāds apmeklētājs prasīja Jānim Jubaltam, uz ko viņš atbildēja: «80% dziesmu bija jābūt no «Veronikas». Centāmies pielikt klāt pēc iespējas vairāk dziesmu, bet visas tak mēs šā vai tā vienā koncertā nevaram nodziedāt!»
Foto: Sergejs Bižāns.
2004-12-02