Kultūras portāls

SV.LV

 

 

«Kultūrepizode» Ozolnieku Tautas namā. 2. daļa.

Ozolnieku tautas namā noritējušā sarīkojuma «Kultūrepizode» programmu (animācijas filmu seansus, fotoizstādes un vakara koncertu) piektdien apmeklēja aptuveni divsimt cilvēku, trešā daļa no tiem – vakara koncertu. Neliels apmeklētāju skaits mājīgā gaisotnē – tieši ar to rīkotāji bija rēķinājušies un tāpēc varēja būt apmierināti. Akustiskā koncerta klusinātajai noskaņai apmeklētājus pienācīgi sagatavoja vienkāršs, bet gaumīgs un atjautīgs zāles vizuālais noformējums, taču, pats galvenais, kopumā vilšanos nesagādāja arī muzikālais saturs.

Pirmie uzstājās apvienība «Pie velna» – folkroka garā muzicējošs jautrs jelgavnieku projektiņš, kas gada sākumā dzima kā joks un vēlēšanās piedalīties pagājušajā studentu folkfestivālā. «Fiksā ideja», iespējams, par nelielu izbrīnu pašiem dalībniekiem, izrādījusies spējīga dzīvot ilgāk nekā vienu koncertu. Nedaudz mainītā sastāvā «Pie velna» ierakstījuši demo un pat apciemojuši televīzijas raidījumu «Siena šķūnis». Pašreizējie dalībnieki (Elīna Dumpe (vijole un balss), Arturs Ļubļinskis (ģitāra), Andris Dzērve (balss, blokflauta un mutes ermoņikas)) ir katrs savā muzicēšanas «lauciņā» gana pieredzējuši un prasmīgi, lai adekvāti novērtētu arī sava «garabērna» «misiju»: apstākļu labvēlīgas sakritības gadījumā (kā bija arī Ozolniekos) sarīkojuma gaisotni papildināt ar jautru piedevu.

Mazī ir hipiju mūzikas, džeza un blūza cienītāja, kas savas astoņpadsmitgadīgās balss potenciālu līdz šim apliecinājusi, uzvarot konkursā «Dziesma manai paaudzei» un iesildot Olgas Pīrāgs uzstāšanās, bet kuras vokālajām dotībām izpausties nereti mēdz pamatīgi traucēt neparedzēti blakusapstākļi. Varbūt šoreiz tas bija neilgi pirms koncerta pieņemtais lēmums dažus savus iemīļotos gabalus nodziedāt «a capella», kura dēļ nācās krietni saņemties, lai, piemēram, Dženisas Džopilnas «Mercedes Benz» līdz galam spētu nodziedāt vismaz ar otro piegājienu. Taču tieši tobrīd vislabāk varēja izjust, ko nozīmē mazskaitlīga, bet draudzīga publika, tāda, kas aizķeršanās uztver ar izpratni.

Ulda Beitiņa uzstāšanos vislabāk raksturo viņa paša izteikumi, kuros viņš par savu aicinājumu atzīst nevis komponēšanu vai koncertēšanu, bet dalīšanos ar citiem ģitārspēles tehnikas iemaņās. Tāpēc viņa priekšnesums kopā ar Uldi Timmu, spēlējot gan pašsacerētas dziesmiņas, gan citus popmūzikas pārlikumus divām akustiskajām ģitārām, varēja interesēt nevis tos, kas spēli vēlētos vērtēt no jaunrades viedokļa, bet tos daudzos jelgavniekus, kas ilgāku vai īsāku laiku pie Ulda mācījušies ģitārspēli un kam nu bija reta iespēja redzēt viņu uz koncerta skatuves.

Latvijas pagrīdes rokmūzikā nav daudz tādu grupu, ko jau kopš to darbības pirmsākumiem gribas ierindot visu laiku labāko latviešu dziesmu rakstnieku vidū. Bet tādi noteikti ir koncerta noslēdzēji «Pasaules gaisma» no Rīgas. Viņu kompozīcijās apvienotas atturīga postpankroka, vienkāršu, bet skanīgu folkbalāžu labākās īpašības, depresīvi tumšas romantikas un eksistenciāli skaudru atziņu pilni teksti. Kopš grupas dibināšanas tās radošo kodolu veido dziedātājs, ģitārists un dziesmu vārdu autors Imants Daksis un basģitārists Juris Tipa. Šogad divus gadus vecais kolektīvs piedzīvojis divas būtiskas izmaiņas. Ar sintezatoru līdzšinējo «stīgu kompāniju» iederīgi sācis papildināt jelgavnieks Kalvis Kluburs. Grupu atstājis bundzinieks Edgars Liljē, un koncertā Ozolniekos «Pasaules gaismas» perkusionista ampluā debitēja dzejnieks Matiass Knolls. Ierastu ritma akcentu trūkums labi zināmajās dziesmās un «nobīdes» ritma un melodijas saskaņotībā daļēji bija skaidrojamas ar to, ka grupa ar jauno perkusiju vīru bija paspējusi samēģināt tikai pāris reižu, daļēji – ar instrumentu vājo dzirdamību skatuves monitoros. Jāpiebilst gan, ka aparatūra bija piemērota un skaņa lieliska pārējo uzstāšanos laikā, jo tajās instrumentārijs bija pieticīgāks. Skaņas un saskaņas negludumos nepazuda arī «Gaismas» hitu dvēsele.

Starp citu, turpmāk «Pasaules gaismu» laikam varēs saukt nevis par kvartetu, bet kvintetu, jo uz skatuves viņu uzstāšanās laikā bija arī «piektais dalībnieks» – Matiasa lielais melnais suns, kas dziesmu starplaikā klausītāju aplausus uzņēma, skraidot pa skatuves priekšu, bet lielāko daļu «Gaismai» atvēlētās pusstundas pavadīja, sēdēdams vai gulēdams pie saimnieka kājām. Pēc uzstāšanās Matiass izteica pieļāvumu, ka viņa un grupas turpmākas sadarbības gadījumā četrkājainais draugs būšot pastāvīgs «Gaismas» koncertu dalībnieks.

Tā par «Kultūrepizodi» laikrakstā «Zemgales Ziņas» rakstīja Mārtiņš Zviedris.

Foto: Ģirts Zvirbulis.

2004-10-29

 

Kultūras portāls SV.LV pašlaik darbojas arhīva režīmā un jaunas fotogalerijas tiek pievienotas tikai retumis. Mēs ļoti ceram, ka kādreiz projekts tiks atjaunots un atkal būs iespēja vienkopus uzzināt, kas notiek kultūras vidē Baltijas reģionā, sekojot notikumiem gan ziņu, gan fotogrāfiju, gan video un audio materiālos.

 

Jebkuras informācijas pārpublicēšana, daļēja vai pilnīga izmantošana bez rakstiskas saskaņošanas ar SV.LV redakciju ir stingri aizliegta. © SV.LV, 2001—2014

Kultūras portāls SV.LV E-pasts: redakcija@sv.lv. Ar lepnumu hostējamies uz VALSTS.LV serveriem kopš 2002. gada. SV.LV dizains un programmēšana — stereovaccine.

Lietām, kas tagad notiek un kā tās notiek ir paredzēts Mr. Serge blogs, tur arī tiek rakstīti jaunumi.