Līvi Jelgavas kultūras namā
«Cigaretes kļuvušas dārgākas, smēķējiet mazāk,» Juris Pavītols klausītājus starpbrīdī atlaida ar tiem pašiem vārdiem, kurus 1982. gadā padomju Latvijas varasvīri sodīja ar gada koncertdarbības aizliegumu. Par sirsnīgākajiem brīžiem gādāja otrās daļas iesākums, kurā J.Pavītols ģitāras pavadījumā ar pāris vecām pašsacerētām dziesmām izgāja viens pret vienu ar publiku, un daudzās Ērika Ķiģeļa dziesmas, kuras pēdējos gados cilvēki pieradināti klausīties dažādos atskaņojumos. Kāpēc gan lai ne arī šādā, kurā no oriģinālaranžējuma, protams, palicis visai maz, tik vien kā pašu dalībnieku «vēsturiskais autentiskums» – pirmatskaņojuma laikiem vistuvākais sastāvs.
Mēģinājumu telpa, ierakstu studija un skatuve ir trīs dažādas vietas. Viena un tā pati dziesma ne vienmēr visur skan vienlīdz gludi, un iznākuma simtprocentīgu saderību ar prognozēto ne vienmēr nodrošina pat desmitiem gadu ilgs koncertrūdījums, sevišķi pavisam nesen iemēģinātā versijā, taču tehniski un emocionāli skaisti brīži bija arī saspēlē. Kā temperamentīgu un neaizstājamu soloģitāristu sevi apliecināja Tomass Kleins: nez ko «Līvi» iesāktu, ja Kleins kādubrīd, ja arī neizdomātu doties padzīvot Amerikā kā Ainars Virga, bet, piemēram, atskārstu, ka aizņemtība pašlaik tik populārajā duetā «Fomins&Kleins» liek dalību «Līvos» ierobežot?
Lieki piebilst, ka publika visu uz skatuves notiekošo uzņēma vētraini. Kultūras nama zāles krēsli kā Uzvaras parka soliņi kādā koncertā atmodas laiku pirmsākumos pa gaisu gan neaizgāja, bet bija gan dejošana krēslu rindu malās un skatuves priekšā, gan kāju rībināšanas sacelta «zemestrīce», pēc koncerta beigām cenšoties «Līvus» uz skatuves izsaukt atkārtoti.
Mārtiņš Zviedris
2003-02-27
