Saulkrasti Jazz 2003
Kopš 1997. gada, kad Saulkrastu džeza festivāls dzima no Baltijas bundzinieku saieta ieceres, tā prioriāte arvien bijusi jauno izglītošana. No 21. līdz 25. jūlijam vasaras nometnes radošajās darbnīcās Zvejniekciemā gandrīz simts dažāda vecuma meiteņu un zēnu no piecām valstīm papildināja stīgu, taustiņu, bungu, pūšaminstrumentu spēles un dziedāšanas prasmi. Skolotāju pienākumus uzņēmās gan ārzemnieki ar bagātu koncertpieredzi un spilgtu spēles rokrakstu, gan atzīti pašmāju mūziķi. Pirmo vidū – amerikāņu «alternatīvais» blūzmenis Kriss Makdermots un «tapping» (tehnika, pēc kuras ģitāru spēlē ar abām rokām uz grifa) speciālists no Ukrainas Envers Izmailovs, Makdermota tautietis basists Metjū Garisons, vēl divi ukraiņi – pianists un diriģents Vladimirs Solaņiks un trompetists Grigorijs Neverovskis, «sitējs» no slavenās poļu «fusion» džeza grupas «Walk Away» Kšištofs Zavadskis. No trešdienas viņu rindas papildināja vācu sitaminstrumentu virtuozs Volfgangs Hafners. Mājiniekus pārstāvēja pianists Viktors Ritovs, dziedātāja Olga Pīrāga, saksofonists Niks Gothams. Visi uzsvēra nodarbību neformālās atmosfēras priekšrocības un audzēkņu iemaņu dažādību.
Niks Gothams nometni nosauca par izaicinājumu gan skolēnam, gan skolotājam un dažādību ilustrēja, piebilstot, ka viņa audzēkņu vidū ir gan pilnīgi iesācēji, gan arī tāds pieredzējis saksofonists kā Artis Gāga.
Envers Izmailovs atgādināja, ka tūlītējus rezultātus no vienas nedēļas darba gaidīt, protams, būtu pārsteidzīgi – tie, kas mūzikas studijas nepametīs, ar pirmajiem jūtamajiem panākumiem spēles tehnikas pilnveidošanā varēs lepoties pēc viena vai vairākiem gadiem. Taču, kā piebilda Vladimirs Solaņiks, par panākumu varēs uzskatīt jau to, ka audzēkņi, kas par sava instrumenta virtuoziem nekad nekļūs, būs iemācījušies mūziku klausīties.
Vadītāju optimistiskākos pieņēmumus, domājams, apstiprināja viņu un audzēkņu kopkoncerts sestdien uz lielās skatuves Saulkrastos un ikvakara «jam sessions» pie Zvejniekciema kultūras nama no pirmdienas līdz piektdienai.
Pēc dalībnieku un citu ausuliecinieku atzinuma, izcēlusies ceturtdiena, kad smaidīgo un apmierināto «džemotāju» vidū varēja sastapt gan Jelgavas bigbenda vadītāju Raiti Ašmani, gan bundzinieku Tāli Gžibovski no festivāla iniciatoru tandēma.
Piektdien, kas drīzāk atgādināja iesildīšanos noslēguma dienas notikumiem, uzstājās Aleksandra Gebela vadītais vācu bērnu «bends», ko uz Latviju atveda iepazīšanās ar Jelgavas bigbendu un tā vadītāju festivālā «Swinging Saxonia» Glauhavā.
Noslēguma koncertā ārzemju un pašmāju zvaigznes muzicēja kopā ar «Latvian Blues Band» un Jelgavas bigbendu, kā arī improvizēja dažādos festivāla laikā tapušos grupējumos. Cilvēks ansamblis Envers Izmailovs, piemēram, duetā atkārtoja iepriekšējās dienas «džemu» kopā ar Volfgangu Hafneru un vienatnē smīdināja publiku, demonstrējot uzskata par ģitāru kā «klavierēm ar sintezatornovirzēm» humoristisko pusi, uzburot kolhoznieka rīta gaitu skaņu ainu (no radio signāla līdz spēkrata iedarbināšanas trokšņiem) un kādas skanīgas kora dziesmas pārlikumu krievu tautas instrumentiem. Koncerta sirsnīgākajiem brīžiem pieder Olgas Pīrāgas balss un Metjū Garisona basģitāras duets Magdalēnas ārijā no Endrjū Loida Vēbera rokoperas «Jēzus Kristus superzvaigzne», spontānākajiem – Garisona un Hafnera «roķīga» kopimprovizācija, stabilākajiem – populārā džeza klasika Jelgavas bigbenda un meistardarbnīcu vadītāju kopējā sniegumā. Nedaudz vēlāk «bends» uz skatuves atgriezās, lai spēlētu nakts dejas sevišķi izturīgajiem. Tie izrādījās vairums vakara apmeklētāju.
Mārtiņš Zviedris
2003-07-26
