Reamonn koncerts Sapņu fabrikā
Vācu grupu konkurencē uz Lielās piektdienas vakaru, izvēloties starp veterāniem Scorpions un salīdzinoši svaigajiem Reamonn izvēle krita uz pēdējiem. Pirmkārt jau tāpēc, ka Reamonn pēdējā laikā vismaz ir ko jaunu un jauku radījuši un otrkārt tāpēc, ka Scorpions pēdējā laikā Latvijā ir biežāk nekā Ziemassvētki.
Jāatzīmē, ka sarūgtinājums bija sakarā ar to, ka gaidītās meiteņu publikas vietā zālē bija pat ļoti daudz vīriešu kārtas pārstāvju, lielākā daļa gan pavadītāju lomā. Iesildītāju lomā uzstājās jau nedaudz apnikušie Superhuman, kas pēdējo reizi garlaikoja Billija Aidola (Billy Idol) koncerta laikā un kopš tā laika ir saradījuši vēl dažus gabalus, ar ko piesārņot radio ēterus. Vismaz prieks par to, ka ilgāk par 30 minūtēm uz skatuves viņiem atrasties neļāva.
Paši vaininieki uz skatuves uznāca bez īpašas pompozitātes, praktiski noteiktajā laikā un nospēlēja teju pusotru stundu garu programmu - sava jaunā albuma Wish tūres ietvaros. Jāatzīmē, ka grupas deviņu gadu pastāvēšanas vēsturē jaunajam albumam ir daudz kas nācis klāt (lasi - kļuvuši prātīgāki), tomēr zudusi ir tā sāls, kas bija iepriekšējiem, dumpīgajiem Reamonn. Ceturtais studijas albums ir nesis klāt pagaidām divus spēcīgus radiosinglus un vienu ļoti lipīgu balādi, kuras ceļš noteikti vedīs uz skolu diskotēku prižimalkiniem.
Par kvalitatīvo faktoru runājot - līdz šim tas ir bijis lieliskāk apskaņotais koncerts Sapņu fabrikas vēsturē, uz kuru ir nācis būt. Viennozīmīgi svarīgi ir bijis arī tas, ka organizatori bija parūpējušies par skaistu gaismu šovu, tāpēc varbūt nedaudz atturīgā skatuves iemītnieku horeogrāfija bija ļoti labi nomaskēta aiz spožo un krāsaino gaismas staru kūļiem. It īpaši brīžos, kad meitenēm smaidīja grupas solists un ģitārists Rī Gārvijs (Rea Garvey).
Viennozīmīgi žetonu ir pelnījis grupas multiinstrumentālists, kuru visbiežāk redzam pie taustiņiem - Sebi Padotzke -, kura soloizgājieni bija fantastiski, bet efektu pārvaldīšana dziesmu laikā lika sajūtām mīties starp atrašanos kosmosa kuģī jaunākās paaudzes sci-fi filmas laikā un dabīgiem motoru vai kādu citu mehānismu darbošanās posmiem. Izcēlās arī grupas ģitārists Uve Boserts (Uve Bossert), mākslīgi maldinot skatītājus ik pa laikam ar flamenko ģitārspēles stilam piemītošo ātrspēli, gan ar izteiksmīgo elektriskās ģitāras spēli, gan arī ar savu pārliecinošo aktīvo pozēšanu fotogrāfiem.
Vienīgā nožēla bija tikai par to, ka puse no zāles gaidīja tikai Supergirl un Josephine, kas attiecīgi pēc kārtas arī tika atskaņoti pirmajā un otrajā atkārtotajā uznākšanā, vēl tikai piebilstot pirms pēdējā izpildīšanas: «We haven't played it for a long time. Are you shure you will not regret that we will probably fuck it up?».
Foto un teksts: Sergejs Bižāns, SV.LV
2007-04-06
